Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
05/2013 Igaunijas ceļojums | |
| Pievienota: 02. Jun 2013, 15:06 Atjaunota: 02. Jun 2013, 16:08 | Citas galerijas no lietotāja eddy_T |
Jau ap gadu miju nolēmu ar meiteni aizbraukt kkur ārpus LV robežām. Polijas dienvidi likās vēl patālu, tāpēc priekšroka tika dota Igaunijas apceļošanai. Izpētīju vecās MP ceļojumu galerijas, lai gūtu priekšstatu par populārākiem apskates objektiem. Izrādās redzēt ir tiešām daudz ko !
Ceļojumu izplānoju uz trīs dienām ....uzreiz atzīšos, ka laika visam stipri nepietika...
Pirmā pietura Valkā/Valgā. Seko pirmie jautājumi no vietējās brandžas par Kawiņas jaudu/ātrumu/cenu...
Šādu tādu iemeslu dēļ no Rīgas izbraucām pavēlu tāpēc ātri šaujam pa taisno uz Tartu AHHAA zinātnes centru.
Ļoti patika AHHAA centra risinājumi mantu glabāšanai – slēdzami skapīši dažādos izmēros. Es jau plānoju, ka visas pekeles uz sevis vajadzēs stiept...
Pirmā ķēdes eļļošana
Pa ceļam uz viesnīcu sāka smidzināt un Depo veikala Eurotouring zaļie lietusstērpi tiek pārbaudīti uz izturību
Pirmā nakts tika pavadīta Suvi Hotel Peipusa ezera ziemeļu krastā. Viesnīca paliela, vienstāva ēka ar salīdzinoši plašu pieguļošo teritoriju. Mūsu vizītes laikā izskatījās, ka bijām vienīgie, bet uz vasaru gan varētu iet karstāk ar noslogojumu...Patīkami pārsteidza gan istaba(plaša), gan kopējā tīrība, gan cena – 42 EUR(broči iekļauti) + 10 EUR par pirti uz 1h.
Turpat arī pats ezers – neesmu vēl iepriekš redzējis tik mierīgu lielo ūdenstilpni.
Nākamās dienas pakošanās...
Otrās dienas pirmā pietura bija Kuremaē pareizticīgo sieviešu klosteris. Vieta, kur atrodas klosteris ir jau izsenis apvīta ar dažādām leģēndām par Dievišķam atklāsmēm. Pats klosteris nodibināts 1891. Kara laikā vācieši klostera teritorijā organizēja koncentrācijas nometni, savukārt pēckara periodā, neskatoties uz padomju varas presingu, klosteris spēja turpināt savu darbību. Tagad klosterī ir ap 120 pastāvīgo iemītnieku.
Klosterī valda īpaša gaisotne. Puse no teritorijas ir brīvi pieejama tūristiem, savukārt otra puse, lai gan nav norobežeta, atvērta tikai klostera iemītniekiem.
Pie klostera ir svētavots, kur veldzēt slāpes. Vasaras periodā ir iekārtota vieta, kur var ar visu ķermeni ienirt – tā sacīt – sevi apsvētīt.
Ceļš pēc klostera 10 km garumā bija rekonstrukcijas stadijā, zeme diezgan mālaina... kā rezultātā visu gabalu braucu 20-30 km un beigās Zetka izskatījās kā rallijam izgājusi cauri.... Pa ceļam uz degakmens raktuvēm sanāca normāli nomaldīties, jo IGO karte bija paveca, bet vietējie „hajveji” salīdzinoši jauni. Raktuvju muzejā nonācām mazāk kā stundu līdz slēgšanai...pēdējā tūristu grupa jau bija aizgājusi...likās, ka visa maldīšanās apkārt būs veltīgi, taču par attiecīgiem Eiro cipariem muzeja darbinieki speciāli izsauca mums diviem gidu, kurš bija gudrs stāstīt visu par un ap degakmeni un vecajām rakutvēm.
Rapsis Igauņos aktīvi aug...
Stāvkrasts pie Ontikas bija iespaidīgs
Bildi pie Valsastes ūdenskrituma bija piņķerīgi uztaisīt. Kaut kā nepadomājām pieiet no otras puses.
Tallinas pievārtē gadījās nelielas ķibeles ar elektroniku, bet nekas pārlieku nopietns.
Nemākulīgās laika plānošanas dēļ šajā ceļojuma posmā sanāca izlaist palielu skaitu apskates objektu – Rakveri, Nacionālais parks ar tālāko Igaunijas ziemeļu punktu, kā arī Jāgalas ūdenskritumu(uz to gan pēc Tallinas aizbraucām). Tallinā iebraucām ap 22viem. Iekārotā restūža virtuve pēc 22:00 pasūtījūmus vairs nepieņēma, tāpēc mēģinājām viesnīcas bufeti, bet tie jau bija 23:00 un mums arī atteica... tad nu nolēmām palikt pie pārbaudītām vērtībām – McDonalds. Līdzbraucēja palika viesnīcā, kamēr es izbraucu pa naksnīgo Tallinu. Jau uz vakara pusi pirms Tallinas ceļš bija dziļā miglā tīts...Temperatūra nokritās par kādiem 5-7 grādiem. Tallinā esmu iepriekš bijis taču nakts tumsas un biezās miglas iespaidā pabraucu Maķītim krietni garām. Kāds vietējais Suzuki virinātājs redzēja, ka es ar LV numuriem kko skatos pa malām, piedāvāja palīdzību un eskortēja līdz pašai burgeru ēstuvei.
Starp citu palikām viesnīcā GO Shnelli pie dzelzceļa stacijas. Es dabūju īpašo cenu 45 EUR apmērā. Ar greznībām naktsmītne neizcēlās, taču viss bija tīrs, kārtīgs un broči arī iekļauti.
Nākamās dienas pusdiennlaikā tomēr aizgājām uz kāroto Fish&Wine.
Pēdējā dienā pēc restorāna apmeklējuma nekas īpašs saplānots nebija, tāpēc nedaudz pablandījāmies pa Tallinas ostas teritoriju, kur uzdūrāmies Jūras muzejam... Iepriekš par to nebiju daudz dzirdējis, tāpēc apmeklējums izvērtās par ļoti patīkamu pārsteigumu. Muzejs ir izveidots bijušajos hidroplānu angāros, un tā galvenais eksponāts ir pirmskara laika Igauņu zemūdene „Lembit”. Igauņi tiešām ir jāuzteic par šāda muzeja – izklaides centra izveidi. Paši viņi to dēvē par modernāko Ziemeļeiropā un, manuprāt, nav tālu no patiesības, jo viss tiešām ir labi pārdomāts un ļoti interaktīvs, lai piesaistītu dažāda vecuma un dzimuma auditoriju.
Pirms došanās Rīgas virzienā iebraucām Jagalas ūdenskritumu apskatīt.
Turpat satikām vietējos motobraucējus, kuri sūkstījās par iepriekšējās dienas biezo miglu...
REZUMĒ
Pirmais 1000+km brauciens izdevās uz goda. Jā, protams, plānojot braucienu švaki gāja ar laika izjūtu līdz ar to izlaidām daudzas vietas, kuras gribējām apskatīt. Mācība nākotnei – plānojot braucienus nebaidīties, ka itkā izveidojas „brīvā laika” logi, jo paša brauciena laikā tie veiksmīgi aizpildās. Jāsaprot arī tas, ka motobrauciens paliek motobrauciens un to ir grūti apvienot ar glamūrīgu uzdzīvi galamērķī.
Labi, ka paņēmu gan IGO gps, gan papīra kartes – sapratu, ka tikai ar vienu vai otru nebūtu veiksmīgi izticis. Igaunijas karte telefonā bija kā bonus.
Kopā ar līdzbraucēju secinājām, ka Igaunija ir visnotaļ skaista zeme ar sakoptām mazpilsētām un ceļiem. Sajūtas bija kā rietumeiropā...
Abas naktsmājas es pilnīgi droši varu ieteikt arī citiem (Suvi Hotel un GO Hotel Shnelli). Pirms brauciena tās meklējot centos atrast vidusceļu ņemot vērā cenu un kvalitāti – nezinu vai tie ir bijuši labākie varianti taču uzskatu, ka nebūt neesmu nošāvis greizi.
Mocis ar 2 braucējiem un bagāžu pa šoseju ēda 5,8-6 l pie 100-115.
Nobeigumam vēlētos pateikties visiem tiem Motopower lietotātjiem, kuri brauca uz Igauniju un savos piedzīvojumos dalījās MP ceļojumu galerijās, kā arī tiem braucējiem, kuri ar nosacīti tāliem gabaliem nepiemerotiem močiem un minimālu ekipējumu devās garās Eurotūrēs – jūs iedvešat pārliecību!
Kā arī paldies jaukajai līdzbraucējai par izturību mainīgajos laikapstākļos.
Tagad jāmērķē tālāk uz Eiropu...