sakarā ar to ka nedaram neko, tika nolemts braukt uz Jaunpiebalgu pretī kolēģim, kurš velk ārā savu dominatoru no dziļā ziemas miega.
Maršruts Rīga-Mālpils-Nītaure-Vecpiebalga-Jaunpiebalga-Rauna-Dzērbene-Taurene-Nītaure-Mālpils-Rīga. Kopā 400km
Protams ka neiztiekam bez piedzīvojumiem, un pie Mālpils noplīst sajūga trose... :@
ātri tiek sameklēts kastē trošu remkomplekts, 10minūtes un lieta darīta. Pārstidza ka šajā īsajā laikā piestāja vairāki cilvēki un mašīnas piedāvājot palīdzību
No Mālpils līdz Vecpiebalgai forša gruntene, tikai līkumā sastaptais greideris gandrīz infarktu piebaidīja Kā jau nojaušat, tajā brīdī ātrums arī nebija mazs, bet labi ka viss veiksmīgi
un te jau Jaunpiebalgā satiekam Sandi Papusdienojam un dodamies ceļā. Protams ka ne pa taisno un protams ka ne jau pa asfaltētiem ceļiem
Kaut kāda, nezināma ģerevņa, kur tiek iepirkts dzeramais un kaut kas apēdams, kas vēlāk neplānoti noder...
Tiek atklāts ka nupat esam šķērsojuši dzelzceļu Sigulda-Piebalga, tad nu nekas cits neatliek kā vien gāzt pa to, jo izskatās braucams...
bet prieki beidzas ātri, jo kādus 2km no vietas kur uzbraucām uz dzelzceļa viss paliek slikti... ļoti slikti... sniegs līdz ceļiem, vietām pat dziļāks. Protams ka ticība neatļauj griezties apkārt un mokamies uz priekšu, tā nu ap 10km dzelzceļa posmu pieveicām nepilnās divās stundās. Pusi ceļa močus vienkārši nesām. Bija labs hard core sex...
beidzot kāds ceļš un mēs tiekam ārā no šī vājprāta... vairs nav padomā nekāda ākstīšanās, visi grib pa taisno uz mājām... Sandis uzvilka sausu kreklu un gāzām tālāk Vispār jau viss bija slapjš, zābaki pilni ar sniegu, viens otru stumjot nomētāti ar sniegu, kā arī nenormāli izsvīduši. Vietām braukšanas piegājieni bija metru stumjamies - 5min atpūšamies, jo vienkārši nebija vairs spēka kājās nostāvēt.
Taurenē tiek uzpildīts dominators. Teneres large range fuel tank rullē - 20litri līdz rezervei parasti pietiek 400+km
Pīppauze Nītaurē pēc laba, līkumaina un kalnaina, svaigi greiderēta ap 50km gruntenes posma, kurš tika viss gāzts ar 100+km/h
un atkal atceramies bezcerīgo dzelzceļu, kurš tiek ierindots kā otrais smagākais brauciens manā vēsturē. Pirmo vietu saglabā Africa Twin purvā un kailcirtē, nenormāli karstā vasaras dienā, mežā iebraucām ap 11iem no rīta un ārā tikām tikai pēc 22iem. Toreiz tiešām jau gribējām močus tur vienkārši atstāt un aizmirst par tiem