Kā katru gadu otrajā novembra sestdienā, domubiedru kopa (šoreiz uz četriem moto + auto) devās apciemot Latvijas augstāko virsotni.
Pulcējamies Salaspils Hesburgerā. Izbraucot +1.
Tā kā tuvojas Lāčplēša diena, Valsts simbolika arī uz moča.
Jau iepriekš sarunāts apmeklēt Skrīveru mājas saldējuma kafejnīcu. Silti iesaku visiem! Ļoti liela izvēle.
Ir arī sāļie varianti. Mēs nobaudījām salātus ar kaltētiem tomātiem un saldējumu no rjaženkas, estragona un vēl kaut kā. Ļoti garšīgi!
Desertā bija veltījums aizgājējam - Gaiziņa tornim. Sastāvēja no sešu veidu saldējuma ar šokolādes un ruma piešprici.
Saimniece pastāstīja par Skrīveru vēsturi un uzmanības vērtajām vietām.
Pārējie gandrīz aizbrauca bez manis, jo aizkavējos, atvainojiet, tualetē, kura izlīmēta ar vecām avīzēm. Nu ļoooti interesanta lasāmviela!
Vairāk pitstopu nebija līdz pašam Gaiziņam.
Kalna galā nežēlīgi zēģelēja vējš. -3
Šoreiz brauciena vadmotīvs bija "Ar dievu, Torni!", jo tuvākajā laikā tas tiks saspridzināts. Atrodas avārijas stāvoklī...
Tad nu likām lietā līdzpaņemtos krāsu baloniņus:
Pēc tradīcijas iebraucām apsveicināties ar Lidiņa meitenēm. Diemžēl tikām izraidīti. Objekts nopārdots un vairs tajā nebūs publisku pasākumu.
Saimnieks negrib palaist garām torņa pēdējos brīžus, tāpēc nedaudz paretinājis eglei zarus, lai no lieveņa netraucēts skats.
Iepozējām arī ar pašu Aleksandru čaku. "Pellādēs" ir neliels muzejs.
Klusā daba.
Nākošajā rītā. Pirmo reizi pa pēdējiem gadiem nebija sniegs!
Atpakaļceļā Āfrika noķēra pamatīgu dībeļnaglu. Izpūtām trīs balonus, kamēr pielēca, ka tā taču kamerniece! Mocis tika atstāts glābāšanai netālu no Taurupes. Nācās ņemt ne pavisam vieglo (135!) Zinču uz astes.
Noticot nepārbaudītām baumām, ka no Ērgļiem uz Rīgu bezmaz autobānis, iemaucām riktīgos dubļos
Būs ko atcerēties!
Nākošgad atkal. Jo tikšanās vietu mainīt nedrīkst!