Otro gadu pēc kārtas, noslēdzot Durkas sezonu, cenšos atlasīt bildes, kurās esmu redzams un īsumā atstāstīt savu redzējumu uz notikušajām gonkām. Izveidoju tādu, kā mazu atskaiti par padarīto. Pagājušo gad šādu galeriju izveidoju tikai Latvijas sociālajā portāla. Šogad nolēmu ņemt plašāk un ievietot viņu vairākos sociālajos portālos un arī šeit. Ceru, ka būs interesanti un liksies vairāk, vai mazāk interesanta lasāmviela.
Kā jau katru gadu, čempionāta pirmais posms notiek 1. maijā trīniekos. Pirms tam Durkas lielie ir tikušies vairākas reizes un garās diskusijās un domu lidojumos centušies atrisināt un sakārtot daudzos jautājumus, kas sasāpēja pēc pagājuša gada nelāās pieredzes un notikušajiem ekscesiem. Maziņš uztraukums par visa izdošanos, bet kā atceramies, atklāšanas gonka noritēja godam. Lielu problēmu nebija, ja neskaita nogurumu sacensību dienas noslēgumā, jo šī ir vis garākā gonka visas sezonas laikā. Pārstāvētās klases ir daudz, skūteri, baiki, čoperi, retromoto, supermoto. laiks arī ir vējains un putekļains, acis pilnas smiltīm un sajīta, ka vis ķermenis ir noklāts ar putekļu kārtu, kura ieēdusies miesā. Noslēgumā palīdzam novākt trasi un varam doties mājās. Diena pavadīta godam un ir atpakaļ patīkamā, laba darba padarītā sajūta, kuru neesmu izjutis kopš pēdējās Durkas gonkas iepriekšējā sezonā!
Šeit jau bilde no nākošā posma biķerniekos. Drusku pārsteidz mazais dalībnieku skaits, bet no otras puses tas iepriecina. Iepriekšējā vakarā ir labi paņemts uz krūti un pašsajūta nav tā labākā. mazais dalībnieku skaits nozīmē, ka diena būs īsa un bez liekiem ekscesiem.
Pēdējās atpūtas minūtes, alus malki un diena var sākties. Kā jau paredzēju, diena pagāja ātri un bez liekiem ekscesiem. No rīta pašsajūta bija lieliska, pateicoties aliņam, toties pēcpusdienā nāca visi pohu simtomi.
Sagaidam apbalvošanu un var teikt, ka diena ir galā. Drīz duša, gūlta un atpūta.
Kā parasti, visi aizbrauc un pēdējie kas paliek, nokopj trasi. Šeit jau Pičam paldies jāsaka. Uzsauktais aliņš atgrieza pie labākas pašsajūtas un vairs jau nebija pārguruma sajūtas
Trešais posms, Jelgava. Šī trase atstājusi ļoti patīkamas atmiņas no iepriekšējā gada. Ievērojot tradīcijas, ierodos Jelgavā piektdienas vakarā, palīdzam Vecajam sakopt trasi gonkām un var sākties vakara aktivitātes. Šoreiz izlemju piedalīties organizētajā trenniņā. Trase lēna un ar daudziem maziem un asiem līkumiem. Nākas pasvīst, bet patika! Vakars turpinās labākajās piknika tradīcijās.
Rīts, pec salda un īsa miega teltī, sākās ar vēsu un negaisa mākoņu pilnu rītu. Pamodināja Svīkuļa čoms, kurš bija izdomājis ar bembi paslidināties pa trasi. Izlienot no telts, bija sajūta, ka diena nu galīgi nebūs viegla. Tika noorganizēts transports uz statoilu, lai dabūtu siltu rīta kafiju un brokastis. Paēdot jau vis izskatijās daudz labākās krāsas. Savācās sacensību dalībnieki un Rullīšu trasē sāka kūsāt dzīvība. Šis posms izcēlās ar vis mazāko dalībnieku skaitu. Šoreiz nebija arī atbalsta no Vilciņa un Lamas, līdz ar to, izlīdzējāmies ar telefoniem, lai uzņemtu kvalifikācijas laikus.
Ja no sākuma bija stresiņš par to, vai varēšu precīzi uzņemt laikus, tad beigās jau varēju mierīgi izbaudīt braucienu un atiecīgajā momentā fiksēt apļa laiku. Kopimā gonka forša ar sīvu cīņu. Trases sarežģītības dēļ ļoti labi varēja redzēt, kuram profesionalitāte ir augstāka. Apdzīt bija grūti un dažiem nācās ilgi sēdēt astē lēnākam braucējam, gaidot pieļautu kļudu un izmantot irespēju apdzīt. Lietu pa visu dienu tā arī nesagaidijām. Pirmās piles noķeru braucot mājās no Jelgavas.
Ceturtais posms biķerniekos. Šīs sezonas smagākā gonka priekš manis un domāju, ka arī visiem pārējiem, kas bija pie sacensību organizēšanas. Ja diena iesākās ar fantastisku laiku un ļoti pacilātu garīgo, tad beigas jau vairs tādas nebija.
Pēdējais mirklis pirms sacensību sākuma. Dalībnieku sapūlce un aiziet skūteriem trenniņi un kvalifikācija. Vēlāk jau eju uz savu vietu meža līkumā, jo sākas arī tautas un meistaru kvalifikācija un treniņbrauciens. Vis norit godam un labākajās sacensību tradīcijās.
Starplaikos starp moču braucieniem, varu pastaigāt pa trasi un vērot skūteru braucienus. Pēc tam arī bija dienas nepatīkamākie momenti. Pirmais eksces, Sabīnes kritiens. Meitēns nokrita pie manām kājām. Šī bija reize, kad nopietns kritiens ir noticis pie manis un es esmu vienīgais, kurš var sniegt kādu palīdzību. Vēlāk vēl pāris dienas biju izsists no sliedēm un lika pārdomāt dažas lietas. Plus tam visam, guvu pārliecību, ka ekstremālā situācijā spēju rīkoties un ceru, ka visu izdarīju tik labi, cik bija manos spēkos. Pēc sabīnes hospitalizācijas nepagāja ne pārāk ilgs laiks, kad Māris izdomāja nokrist. Pēc rācijās dzirdētās informācijas, likās, ka ir ļoti traki. Sen nebiju tik garu gabalu skrējis Labi, ka Māra gadījumā daudz vairāk cieta mocis un pašam traumas nebija tik nopietnas, kā no sākuma likās. ja tādā īsā kopsavilkumā visu savelk, sacensības bija interesantas, pat ļoti interesantas, jo daži vīri godam cīnijās un veica daudzas saustarpējas apdzīšanas. Tā nu tika pavadīts ceturtais posms.
Piektais posms trīniekos. Šis posms solijās būt ļoti ļoti interesants. Pirmām kārtām, čempionu tituli noskaidrojās tieši šajā posmā. Pirmās vietas nebija zināmas un prognozējamas līdz posma beigām, jo kopvērtējuma līderi mina viens otram uz papēžiem. Šis posms izšķira visu! Otrkārt, TB aģitācija un visu aicināšana piedalīties sacensībās un paša lielās limmes uz augsto rezultātu. Treškārt, piedalijās vairāki debitanti no draugu loka. Bija daudzi, par kuriem turēt īkšķus un just līdzi.
Sākam sakārtot trasi. Piektais posms izcēlās ar to, ka iepriekšējā dienā notika latvijas čempionāts biķerniekos, kurš diezgan nopietni ievilkās. Līdz ar to, neviens nepaspēja sestdienas vakarā braukt uz trīniekiem, lai vakarā sakārtotu trasi nākošās dienas sacensībām, kā tas notiek parasti!
tamdēļ, visi darbi bija jāizdara no rīta. labi, ka šoreiz bija daudz palīgu un darbs raiti ritēja uz priekšu!
Ar braču savedām kārtībā pjiedestālu!
Te vēl pēdējie punkti uz i. Saliekam sētu pie pjiedestāla, lai uzvarētājus pasargātu no satrakojušos fanu pūļa un apbalvošana varētu notikt bez liekiem ekscesiem.
Noparkojam močus goda vietā,
papozējam Ievai un gonka var sākties.
Ja visas gonkas būtu tik spraigas, kā šis posms, tad Durkai nevienā momentā nevajadzētu uztraukties par skatītāju skaitu. Visi cīnijās kā dulli. Protams neiztika bez kritieniem, bet šoreiz vis ļoti maigi un bez liekām traumām. palīdzam piestutēt moci, lai braucējs var turpināt cīņu.
Te redzams gonkas lielākais un nepatīkamākais kritiens. Diemžēl šajā kritienā Jurro pakāsa iespēju kāpt uz skatuves čempionu apbalvošanā. Bet nekas, nāks jauna sezona un gan jau tiks uz skatuves Kritienā cieta tikai mocis un pašcieņa! Šoreiz vispār visi kritieni beidzās ļoti veiksmīgi, izņemot Austra, bet nu tur arī nebija nopietnu seku un var uzskatīt par veiksmīgu!
Posms bija pārsteigumu pilns. Domāju, ka skatītājiem bija ļoti ļoti interesanti vērot gonku. Pārsteigumus rādija daži braucēji, kas izlēma mēģināt braukt pēc supemoto labākajām tradīcijām. Skapis taisni nobrauca pa grantētoceļu un DeMarko pa zālīti nogrieza vienu līkumu. Apbrīnojama bija spēja savaldīt moci pie tik lieliem ātrumiem uz slidenās zāles un ordenās grast, plus veiksmīgi atgriezties trasē un turpināt cīņu par kāpšanu uz pjiedestāla. DeMarko gan zaudēja daudz vairāk, kā no sākuma likās. Pirmā vieta kopvērtējumā bija zaudēta. Šis posms izcēlās ar vēl vienu lietu. Čoperi krita tik daudz reizes, cik nebija krituši visos iepriekšējos posmos kopā. Diemžēl iemesls tam bija viena braucēja tehnikas neatbilstība molikumam un tehniskā kārtība. Lielā tosola peļķe pielika punktu visam čoperu braucienam un vairāku moču ideālajam izskatam. Pēc tam dabūju arī labi pastrādāt ar slotu. Kopumā, fantastiska sezonas pēdējā gonka!!!
Pa starpai izmantoju iespēju izmēģināt arī savus spēkus!
Mēģināju, ko pats spēju trasē, kā arī mācijos praksē pielietot lietas, ko biju saklausijies no Škapara un RGX. Beigās izrādijās, ka nav nemaz tik bezcerīgi rezultāti, kā pašam likās no sākuma.
Diemžēl aizņemtības dēl, nebija iespējas apmeklēt visus Durkas rīkotos treniņus un iemācīties daudz vairāk. Kur augt vēl ir dikti un daudz. Pagaidām vēl tikai esmu iemācijies rāpot. varbūt nākošgad iemācīšos staigāt
Kā jau pierasts, sezona beidzas ar kārtīgu balli kādā no Rīgas klubiem. Šogad jauna lieta, bildēšanās pie Mildas! Patīkami satikt visus pēc garākas pauzes. Ir daudz ko izrunāt un liels prieks visus satikt!
te jau Vecais saka lielos pateicības vārdus par palīdzību un iegūldīto darbu.
Bija pārsteigums, ka šogad tika pasniegts taustāms labums. Biju jau mājās sagatavojis vietu trešajam pateicības rakstam. Paldies Vecajam un Durkai par foršo dāvanu, ļoti noderīgas lietiņas!
Kad oficiāla daļa ir beigusies, salejam glāzes un balle var sākties. garas sarunas, atmiņas un daudz daudz prieka, tāda bija Durkas noslēguma balle!
Tāda lūk bija Durkas sezona šogad. Tā es viņu redzēju. Vis kas atliek, gaidīt un plānot nākošo. pašam arī pa galvu grozās domas, ka varbūt ir laiks nomainīt statusu Durkas gonkās... Bet nu līdz tam ir vēl laiks un redzēs, kā būs.