Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Igaunijas (alko)trips | |
| Pievienota: 24. Aug 2012, 22:20 Atjaunota: 25. Aug 2012, 19:00 | Citas galerijas no lietotāja Sliktais |
Braucienam gatavojās 6 cilvēki ar 4 močiem, viens no tiem „neticīgais”, bet ar perspektīvu pievērsties pareizajai ticībai. Ekonomiski rēķinot, brauciens galīgi neizdevīgs: kopējā kubatūra ap 4,2 litriem, degvielas patēriņš virs 20 litriem! Ja iedomājas četru riteņu kasti ar tādiem parametriem, arī dinamikas rādītājiem ~4 sec/100 km/h, tad tas varētu būt kāds amerikāņu monstrs. Kaut gan ar auto brauciens nebūtu tik interesants. Startējām no Ikšķiles ar diviem mo, pārējos sagaidījām pie Tartu ceļmalas ēstuvē. Braucam pārsvarā pa asfaltu, bet netika noniecinātas arī EE grantenes, kas ir labākas par vidusmēra LV asfaltu. Tālāk komentāri pie bildēm.
Pirmais „pitstops” Siguldā, degvielas uzpilde.
Nevarējām palaist garām iespēju uztaisīt pāris „snapus” uz LV/EE robežas, Valka/Valga.
Maršruts tika plānots ar vairāk apskates vietām, bet laiks ieviesa savas korekcijas. Nebraucām uz Munameģi, jo, kā izrādās, visi tur ir bijuši. Sākām ar Otepē, kas igauņu valodā nozīmē – „lāča galva”! Tā ir igauņu „viskalnainākā” pilsēta, Baltijas ziemas sporta veidu centrs. Visaugstākais skatu tornis, kā izrādās ir tramplīns, kur asu izjūtu cienītāji šļūc lejā, tad brīvais kritiens. Jauka izklaide. Brauciens ar liftu aukšā – 3€.
Skatu laukums pārklāts ar režģi, ļaužiem ar švakiem nerviem tur augšā nav ko darīt.
Satiekot pārējos brauciena dalībniekus, dodamies uz aviācijas muzeju, netālu no Tartu. Igaunijas Aviācijas muzejs darbojas kopš 2002. gada un ir veidojies uz privātas kolekcijas bāzes. Muzeja ārējā ekspozīcijas laukumā ir apskatāmi sekojoši eksponāti: helihopteri Mi-2, Mi-8 un Schweizer 300, mācību-treniņa lidmašīnas "Wilga"-35, Aero L-29 Delfin, Aero L-39 Albatros un TS-11 "Iskra", iznīcinātāji MiG-21, JA Viggen 37, MiG-23MLD, Mirage IIIRS, Saab J35 Draken un F-104S Starfighter, kaujas lidmašīnas-iznīcinātāji Su-22M4 un Saab J32E Lansen, bumbvedējs Su-24, pasažieru lidmašīnas Tu-134A, An-2P un īpaši vieglā lidmašīna A-20 u.c tehnika
Dažos lidaparātos varēja arī ielīst iekšā. Pilota kabīne gan bija slēgta, vismaz aizsargstikls priekšā.
Ložmetējs, ar kuru gāza zemē lidaparātus, saimniecībā visnotaļ noderīgs
Opozītmotors arī lidaparātu dzinējos ir topā
No norakstītu „kukuruzņiku” dzinējiem, pareizi sazāģējot, top „klavieru” motori
Lidaparāts – „čļenovoz” ar mīkstiem dīvāniem.
SAAB Viggen, kādreiz tāds auto arī bija, turbo, 2,3 litru lidmašīna
Mazais „šļopsteris” arī saimniecībā noderētu
Tālāk jau Tartu AHHAA muzejs izstāde, daudzi tur jau ir bijuši, bet tāpat interesanti. Daži interesantākie snapi no muzeja.
Milžu galds, jeb kā jūtas mazs bērns pie pieaugušo galda.
Laipa, ap kuru griežas izgaismots cilindrs, sajūtas interesantas
„china room”, jeb šķībā māja, visas problēmas ir galvā
Punduris un Milzis
Āra instalācija ar plūstošo ūdeni, pa smuko.
Tālāk maršruts ved līdz Peipusa ezeram, kas patiesībā izskatās kā jūra. Dienvidu krasts izskatās aizaudzis un pārpurvojies, bet ziemeļu puse ir OK. Naktsmītni iesaku meklēt laicīgi, nevis pēdējā mirklī. Iespējams, komforts būtu labāks. Peipusa ezera ziemeļu piekraste izskatās nesakopta, nolaista, arī kempingi un viesu mājas ir tālu no EU līmeņa, bet, kāda publika un pieprasījums, tāds piedāvājums :naac
No rīta meklējam Narvas izteku no Peipusa ezera, atradām. Gasjs iet ievērtēt, vai EE robežsargi apsargā savu dzimto zemi
Tālāk programmā ir nobraukšana gar Somu līča stāvkrastu.
Gasjs mēģina novērtēt, kāds būtu brīvā kritiena augstums
Apskates objektu vidū figurēja „Igaunijas ūdenskritumi”, tad nu sasniedzām pirmo, Valastes ūdenskritumu, kas ir meliorācijas grāvis, ietek jūrā. Skatu laukums pretī Baltijas augstākajam ūdenskritumam bija sagruvis, tāpēc skatījāmies no abām pusēm.
Tālākais maršruts bija uz Kohtlanemme, kur iegūst degošo akmeni. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis; tā vērtīgākā daļa ir kerogēns, kas pēc ķīmiskā sastāva ir ļoti līdzīgs naftai. Tas veidojies pirms 450 miljoniem gadu no dzīvnieku un augu atliekām. Pašlaik Igaunijā 95% elektroenerģijas iegūst, dedzinot degakmeni. Tomēr Eiropas Savienība pieprasa mitēties izmantot šo vietējo fosilo kurināmo, kaut TEC skursteņi tagad esot aprīkoti ar labiem filtriem un apkārtnes flora acīm redzami esot atkopusies. Tā kā degakmens slāņi mijas ar nedegošiem minerāliem, tos šķiro: degakmeņus aizved un sadedzina enerģijas ieguvei, nedegošos minerālus uz konveijera sieviešu rociņas atlasa no degošajiem, un tie veido varenus kalnus terikonus. Tagad degakmeni iegūst pāris metru dziļumā un pazemē pat nelien. Kohtlanemmē ir vienīgais degakmens raktuvju muzejs Igaunijā. Piebraucot pie muzeja, satikām jautru kompāniju no Jēkabpils - Pļaviņas – Madona, pievienojāmies grupas ekskursijai pa raktuvēm. Mums rādīja, cik primitīvi – ar spridzināšanu un rokām – degakmeni ieguva senāk; varējām izmēģināt kalnraču darbarīkus, redzējām, kā darbojas degslānekļa ieguves kombains, pavizinājāmies ar pazemes vagoniņiem, tā kā ekspresi. Ar baļķiem nostiprinātie garie šahtas tuneļi, vietām pustumsa, vēss un mitrs gaiss, ūdens pilēšana no šahtas griestiem. Gids gan bija kolorīta persona, kas nostrādājis raktuvēs 40 gadus, ja vēl kolēģi no paralēlā brauciena šamo nemocītu ar visādiem jautājumiem, ekskursija noritētu daudz raitāk, bet visumā bija OK.
Pēc raktuvēm apskatījām „mega ekskavatora” kausu un vecu BELAZ, kas nav vēl sadalīts reizinātājos un nodots lūžņos.
Tālāk pēc plāna brauciens uz kārtējo Igaunijas ūdenskritumu, kurš nav augsts, bet diezgan apmeklēts arī no vietējiem aborigēniem.
Pēc mazā ūdenskrituma apmeklējuma dodamies kārtējās naktsmītnes meklējumos. Atrodam veiksmīgi, vieta klusa, cenas arī normas robežās. Numurs ar skatu uz jūru, precīzāk Somu līci.
Atkal vakara sarunas, kāds neliels dzēriens.
Bildē redzamā spuldzīte ir bāka uz nelielas salas, kur atrodas tikai bāka un vēl esot Wi-Fi
Pēdējā dienā pēc programmas bija tālākā ziemeļu punkta Igaunijā apmeklējums. Rīts bija silts, sutīgs, kas kopumā neko labu neliecināja. Gājiens pa šauro zemes strēli bija ilgs, bildē izskatās, ka zemes strēle nav diez ko garš, bet ap kilometru būs pa akmeņiem, lieliem un maziem, rezultātā - mugura slapja
Tālāk, pēc programmas, kārtējais ūdenskritums, pa ceļam uz ūdenskritumu sākās lietus, bet mums jau lietus netraucē, esam pieraduši.
Neliels pitstops benzīntankā, lietus pieņēmās spēkā.
Pēdējais apskatāmais Igaunijas ūdenskritums, daži bija izlijuši pa ceļam slapji, bet brauciens turpinās.
Pēc pēdējā „objekta” apskates uzsākam ceļu mājup pa visu lietu. Sajūta bija kā automazgātuvē, kad šļūtene no Kerhera pavērsta sejā. Lietus beidzās īsi pirms Pērnavas
Pērnavā, pēc neilgas maldīšanās atradām „Alesandri Pub”. Pēc pārģērbšanās šova (kroga apmeklētājiem par prieku), gājām iekšā uzēst vēlās pusdienas/agrās vakariņas
Interjers gan pārcietis pārmaiņas, bet atmosfēra un kopskats palicis uz motobraucējiem orientēts.
Pie galda oficiantei mēģināju izskaidrot „one shoot” tilpumu, oficiante nesaprata, Gasjs protestēja, ka tas nav (200 ml), beigās laikam tikai 25 ml, normāli būtu 100 ml
Labs bija valodas LV-EE tulkojums "paldies" igauniski skan kā "aita", tātad jebkurai oficiantei EE varat teikt: "AITA", un, viņa būs priecīga, mūsu oficiante tāda ar bija
Krogā ieklīda arī vietējā purva iemītnieks ( tomēr svētdiena, alus, pusdienas), mums tak ar tāds tēls
Tas arī īsumā viss. Tālāk ceļš turpinājās māju virzienā