Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Itālija 2012 | |
| Pievienota: 17. Aug 2012, 05:01 Atjaunota: 17. Aug 2012, 06:55 | Citas galerijas no lietotāja marcis |
Dārgie BMW un citu motomarku dīdītāji!
Šī gada sākumā radās ideja uztaisīt ceļojumu uz Itāliju in full Nikson style
. Tika aptaujāti lērums pārvadātāju, tostarp Niksona ieteiktie, bet vai nu bija par dārgu vai arī negribēja ar moci krāmēties. Tā nu atmetu domu par moča vešanu ar fūri un taisījos ta ka doties savā gaitā. Bet tad Durkas II posmā ieraudzīju plakātu, ka kantoris XXX piedāvā aizvest moci uz Bergamo!!!'Lai PMZ!', es padomāju un uzreiz kontaktējos ar A. no augšminētā kantora. Tur sarunājām cenu un sitām saujā. Tad nu 1.08 aizvedu mocīti uz servisu, kur tam uzāva MPR3 riepas un atstāju sapakošanai.
Paši 8.08 sēdāmies Raynairā un aizlidojām uz Bergamo, kur mūs savāca Artura sarunātie cilvēki..
..un aizveda uz Milānas priekšpilsētu Serato, kur mocīc gaidīja noliktavā.
Vajadzēja apmēram kādu pusstundu, lai izpakotu moci, pieskrūvētu spoguļus, saģērbtos un attiet, be!
Tā kā izbraucām precīzi 18.00, tad uzreiz vālējām pa A bāni (maksas), lai paspētu uz pirmo naktsmītni netālu no Venēcijas, uz Trevizo pusi. Te, pa ceļam, bāņa kabatiņā mainu stikiņu čiverei.
Pārgulējām vecu laiku puslepnā villā un nākamajā dienā braucām pa dambi uz Venēciju. Vienā pusē laivas braukāja bezjēgā šurpu turpu. Izspriedām, ka tur trenējas gondonjēri, kas vēlāk braukās ar motorenēm pa kanāliem
Varēja redzēt arī pa gondoljēram, kas ar airi bakstīja ūdeni un mēģināja lēnām pārvietoties pa ūdeņiem. Moci atstājām stāvvietā ar jumtu par 15 ēbrejiem uz dienu.
Te lielais kanāls.
Te es nāku, kultūru sasmēlies. Vispār, tā Venēcija ir smuka, bet tikai vienreiz, jo tūristu pūļi ir nenormāli, Saule karsē nenormāli, uzberzu nenormālu tulznu un nenormāli pārcepos.
Slavenās Venēcijas gondonas
-Paskaidrojiet, per favore, kur ...&%#@$.. es atrodos?!
-Jūs, bambino stupido, atrodieties manā fotoveikalā, Venēcijā!!!
Gondonjērs savā gaišzilajā sporta gondonā
Šodien ceturtdiena. Kurš jāvelk?
PP modelīši
Venēcijas zēni
Sinhronā peldēšana.
Sinhronā peldēšana.
Gondolas beidzot. Neizbraucām. Pat nojausmas nav, cik tāds prieks ar aurojošu gondoljēru pakaļā maksā
Tilts, kas jau tajos laikos uzbūvēts ar mērķi izkāst no proletariāta piķi, jo apbūvēts ar veikaliņiem.
Te es tā, Sv. Marka laukumā.
Sv. Marka laukums ar savu fallu. Jā, šeit vienīgo reizi satikām latviešus, kas mēģināja barot baložus, kas tur ir stingri aizliegts
Šie notaisot pieminekļus ar savām fekācijām, no kā ceļas skāba vide, kas bojā arhitektūras pieminekļus.
Smuks tilts. Man, kā būvinženierim, ļoti patika
Vizīte pie ieslodzītā.
Pēc Venēcijas, ap 16:00 devāmies tālāk, pēc grafika uz Rimini. Braucot ārā no kārtējā benzīntanka, garām palaidām šitādu te bandu. Tie bija vienīgie IT baikeri, kas brauca ar moci pilnā ekipējumā
Ļoti labi - brauca kārtīgi, jo tā šoseja bija tikpat baudāma kā Brīvības iela - taisna, peizāžas nekādas, ar pamatīgu noslodzi, šie tīrīja ceļu no mašīnām un fūrēm un arī mēs aiz viņiem
Kā vēlāk izrādījās, smukais ceļš Strada Panoramica (vai Adriatica) sākas , kā reizi aiz Rimini.
Iebraucam Rimini. Tāda vietējā Jūrmala/Palanga. Lai iebraukušajam proletariātam lieki netraucētu, satiksme šeit no 20.30 nogriezta. Bet neviens to, loģiski, neievēro. Kā jau visus noteikumus un likumus Itālijā.
Vakarā ēdām garšīgu picu ar Palameikas 8. vietu fonā. Ā, liekas, ka Useina skrējienu arī noskatījāmies
Rīta pelde Adrijas jūrā. Pirmā šogad man.
Pirmais kempings. Kempingi gan padārgi izrādījās - sākot ar 30+ eur par baiku, diviem cilvēkiem un telti.
Droša braukšana Itālijas ielās. Tā, lūdzu, bez polemikas par ekipa lietošanu!!!
Tā kā iepriekšējā vakarā tika atvilkts pa pagalam bezgaumīgu, garlaicīgu un pārslogotu šoseju, tika kardināli mainīts ceļojuma plāns un D-Itālijas vietā ar Neapoli pagriezām uzreiz uz Umbriju, ko arī ne brīdi vēlāk nenožēlojām. Tātad, sinjori i senjorinas, San Marino! Diezgan jocīgs veidojums. Valsts izmērā kā Zasulauks ar tāda paša nosaukumu vienīgo pilsētu un galvaspilsētu. Pieļauju, ka senos laikos kāds grāfs bija kārtīs pazaudējis šo zemnieku saimniecību un tad nu cits, izmantojot varas vakuumu, kas tolaik Eiropā bija visnotaļ parasta parādība, fiksi uzrakstīja himnu, konstitūciju, pasludināja varu tautai un laiku pa laikam apciemoja savu valsti.
Vietējās mokiku būves šedevri.
Sabiedriskais regulators. +40 grādos...
Skats no San Marino uz Rimini pusi. Redzama Adrijas jūŗa. Apm. 30 km.
Piestājām pie fāterīša, papusdienot. Kā jau Itālijā, picas, bolonjēze, kruasāni un due kapučini. San Marino īpatnība bija tāda, ka tur ir nenormāls daudzums ar ieroču veikaliem. Tur pat nav pa ko šaut!! Ja nu vienīgi pa skrejošu tūristu. Pat ledusskapja magnētiņi tika nopirkti tādā.
Tipiska Umbrijas ainava.
Perugia, laikam.
Te, pie šī kempinga vēlos pakavēties. Šis vienīgais bija neitāļu kempings ar vislabākajiem apstākļiem un lētākajām naudām (eur 24.50). Visos pārējos, kur saimniekoja ittāļi, bija visādas, lielākas vai mazākas šaizes. Šamam varētu dot 9/10 ballēm. Piederēja vai nu zviedriem vai nīderlandiešiem. Bērniem vakarā visādas ambrāžas. Uzvelk zaķus uz skatuves un prasa visu ko izdarīt, parādīt
Labi.Veļas vakars. Itālijā ir tāda priekšrocība, ka karstuma dēļ, naktīs nav rasas, tāpēc viss žūst lielā ātrumā. Pirmos vakarus palaimējās, jo labi cilvēki, ieraugot, ka pūšu matraci ar muti, iedeva pumpi. Pēdējos vakarus nācās izlīdzēties ar plaušām.
Atkal glamūrīgais saulriets ezerā pie kempinga.
Eh, apsēdīšos. Tu tik nebildē mani tādu!
To karstumu nevar vairs izturēt un laižam tālāk uz Arezzo. Atkal tie garlaicīgie Toskānas lauki ar olīvkoku birztaliņām, itāļu tautas dziesmu apdziedātām.
Caur sidraba birzi gāju
Ne olīvu nenolauzu.
Palūdza mani apsēsties. Neatteicu. Viena no trijām dienām, kad es braucu, kārtīgi saģērbis motodžinsenē un džinsos.
Domāju, ka itāļi ar savu saldējumu i naidnieku sakaut varētu. Jo nekas cits neliecināja, ka šie varētu kaut pirkstiņu kustināt, lai celtu nācijas kopproduktu. Jebkurā diennakts laikā uz ielām, kafejnīcās veču pūļi kaut ko svarīgu pārspriež un apspriež vienlaicīgi.
-Džuzepe, atļausiet man oponēt jums šajā jautājumā kuras no iešļūcenēm labāk piestāv pie Vinčences jaunās Vespas!
Nemāku noslēpt picu.
Atkal peizāža atslodzei.
Spogulis, ibmt!
Atkal ainavas.
Daile.
Spēks un daile.
Monteriggioni. Ja ir svarīgs nepārtraukti adekvāts sievietes mentālais stāvoklis, šeit nevajadzētu vest sieviešu cilvēkus, jo nestabilāki eksemplāri jūkot prātā. Te atrodas nemaņā labs zābaku/kurpju veikals, kur ir vietējie darinājumi...
Sāku trenēties Pizas torņa balstīšanā.
Viss, nevar vairs izturēt, jālaiž prom!!!
Te, māksla, ibmt!
Pārtraukts intīms process - tilta bildēšana.
Iegriezāmies arī Hard Rock Cafe Firenze
Čaks Noris varot uzkrāsot uzacis bez sejas šķobīšanas. Fakts.
Laterna ar platu klēpi.
Divi Moto Morini. Vienam bija zemāki kliponi, otram augstāki, bet savādāk izskatījās līdzīgi.
Vēl viens padre.
Te mans ar saviem Itālijas brālēniem.
Tipiska idille jebkurā ielā, jebkurā pilsētā.
Šitie ir ieradušies no citas planētas ar saviem CSN, savu kultūru un sev zināmām socializēšanās un savstarpējo attiecību īpatnībām, jo viņi brauc kā grib, kur grib, kad grib. Ja X5 vēl dažreiz rāda pagriezienus, tad šitiem tos var mierīgi izravēt, jo nelieto principā. Pārvietojas nenormālā ātrumā, pagriezienus ņem ar celīti, paralēli vēl sarunājoties ar pasažieri. Ar visu uzskatīto, neredzēju nevienu avāriju, incidentu. A/m šoferi ir samierinājušies ar šo invāziju un pat netaurē tiem. Vēl trakāk - viņi pirms luksoforiem atstāj skūteriem vietu. Pēdējie pa spraugām starp mašīnām salien visiem priekšā un, iezvanoties zaļajam signālam, mašīnas pagaida, kamēr aizbrauc taburetes un tad tikai sāk kustēties.
Bet, vispār, arī a/m šoferi brauc līdzīgi...
Nu, sāku jau stutēt stutējamo.
Diezgan rēcīgi bija noskatīties, kā tūristi stutē un karatizē gaisu
Man vairs ne uz ko nestāvēja. Izdomāju, ka otra tulzna uz otras kājas ir labs iemesls, lai atpūstos.
Pievērsiet uzmanību, kā nodegusi kāja, braukājot šortiņos!!!
Nākamajā rītā gadījās kāzuss, brauct no kempinga brokastot. Tā kā kempings ir nepilna 1 km attālumā, tad izdomāju ķiveri uzvilkt uz elkoņa, nevis galvā. Uz ko motodievs par sodu uzsūtīja municipālos policistus, kas piedraudēja ar eur 150,- un divu mēnešu moča konfiscēšanu. Teicu, ka rītu tā ka jātaisās prom uz LV un vairāk tā nedarīšu. Pēc trim minūtēm šie pienāca un atdeva dokumentus ar tekstu 'tikai šodien un pēdējo reizi'. Vēlāk uzzināju ka tā esot katru reizi šeit, Itālijā..
Bet, nu, Itālijā tiešām nevajag braukāt bez ķiveres
Iekārtojamies Dženovas kalna gala kempingā. Tā kā ar motorīku lejā braukt ir aizliegts, tad visu bagāžu stumju lejā ar palīgrīku uz riteņiem.
Nu, jau priekšpēdējā dienā no Dženovas braucam uz Milānas priekšpilsētu, kur būs jāatdod mocīcs. Bija plānots, ka pa superskaistu ceļu pa 4,5 h būsim noliktavā stundu pirms slēgšanas - ap 17:00, bet pusceļā saņēmām ziņu, ka sakarā ar to, ka 15.08 Itālijā ir nacionālie nojūgšanās svētki (tā arī nesapratām, kādi), jābūt jau 15:00. Nācās pārtaisīt maršrutu navigācijā, iekļaujot maksas ceļu un galā bijām jau pusotras sundas laikā..
Nu jau pienākušas beigas.. Tik pēdējie štrihi un jāgaida uzticamais sabiedrotais mājās.
Interesants pods. Nevar apliet brilli, kā nokāpj, tā pats paceļas un izpūš atsvaidzinošu smaržu
Paldies par uzmanību!!!
Rezumē. Tīri neslikts veids, kā pārvietoties, izslēdzot Poliju. Iegūst laiku, pašsajūtu un, kas nemazsvarīgi, sataupa riepas. Nezinu, kādas cenas būs nākamgad, bet šogad esmu pirmais (un, laikam, vienīgais), kas izmantoja šādu variantu. Šogad, kad rēķināju, man sanāca precīzi vienādi: vai braukt pašam ar nakšņošanu un ēšanu un benzīnu vai arī mocis uz fūres, pats ar Raini. Jaunie cilvēki, ko Arturs bija sarunājis, bija uzdevumu augstumos - atsaucīgi un forši. Viss gāja kā pa diedziņu
Ā, reduktors NEsuloja, NEsaplīsa
Galerija veltīta tam sliktajam, jaunizceptajam agronomam, kurš man jau no pagājuša gada ņaud, lai iznesu eglīti vienreiz..