Zvans Evitai, braucam uz Norvēģiju? Jā braucam.
Tad tiek iepirkta moto navigācija, un vēl visādas vajadzīgas un nevajadzīgas lietas.
Un pēc nedēļas jau esam uz prāmja, kas ved mūs uz Stokholmu, no kurienes sākas mūsu fantastiskais moto piedzīvojums. Zinām to ka mūsu galamērķis ir Norvēģija, Ulsteinvika, kas ir 1300 km no Stokholmas.
Zviedrijai cauri izbraucam neapstājoties 400 km, ar vidējo ātrumu 130 km/h, jo tur tā brauc visi. Pamatīgi līst visu ceļu. Pēc 5 stundām iebraucam Norvēģijā ( līst vēl joprojām ), braucam vēl 200 km, un redzam priekšā viesnīcu, kas laipni arī mūs uzņem. Viesnīcā uzgriežam radiatorus uz 30 grādiem, un izžāvējam slapjās drēbes, arī apakšbiksītes.
No rīta paēdam brokastis, pieejam pie močiem, Evitai lec, man nē. Izmēģinām visu, un saprotam, ka bez palīdzības neiztikt. Zvanam manam mīļotajam vīram ,kurš atrodas 500 km attālajā Ulsteinvikā. Šis sēžas busā un brauc mums pakaļ. Gaidot palīdzību aizbraucam ar Evitas moci uz netālo Lillihameru, atrodam muzeju(kas ir kas līdzīgs mūsu brīvdabas muzejam, )izstaigājam to, paēdam vakariņas un esam atpakaļ pie viesnīcas. 8 stundas pagājušas gaidot palīdzību ,un te nu viņš ierodas. Iekraujam abus mo busā un braucam tālāk. 2 naktī esam galā, mocis tiek iedzīts servisā, kur tiek atrasta vaina, beigts kaut kāds dzirksteles devējs, kas atrodas motorā, mocis nākošā dienā tiek izjaukts, salikts un atkal rūc.
Norvēģijā pavadām 5 dienas, izbraukājam Troļustigu, uzbraucam visaugstākajā virsotnē, apmeklējam ūdens valstības muzeju. Izbraukājam skaistas pilsētas un laukus. Visu laiku redzam apkārt tik skaistus skatus,ka dažbrīd elpa aizraujas. Vienā vietā mākonis uzkritis uz zemes, otrā vietā ceļš ved cauri ūdenskritumam, pasakaini kalni, kuru virsotnes sedz bieza sniega kārta.
Atļautais braukšanas ātrums tur ir 80km/h, un ziniet, ātrāk pabraukt nemaz nav iespējams. Nepārtraukti līkumi, kalni un nogāzes, tuneļi un soda naudas bargas.
Dzīvošana ļoti dārga, degviela vēldārgāka.
Viesnīcas neadekvāti dārgas, par moteļiem nemaz nerunājot.
Tā nu ir pagājušas 5 burvīgas dienas un braucam atpakaļ. Laika apstākļi gan mūs palutināja atpakaļceļā, nelija, spoži spīdēja saule. Ceļš bija ātrs un raits.
Bet tas bija to vērts, un mēs jūtamies kā varones.