savā profesionālā jomā regulāri sastopos ar dažnedažādiem mītiem, kas cilvēkiem rada pavisam reālus zaudējumus un galvassāpes.
pārliecinos, ka arī moto jomā mītu netrūkst un pats arī neesmu no tiem pasargāts. tā uzbūvēta mūsu galva, ka bieži kaut kam gribam ticēt vai arī ticam tādēļ, ka visi tic.
domāju būtu labi šeit dalīties zināšanās, jo citiem tas var lieti noderēt vai vismaz vairot viedumu.
cukurs benzīnā nešķīst cik atceros, var tikai filtru aizsist, ar laiku, satiekoties ar kondensātu var pašķidrināties, bet tas viss. vot par zilo graudu un prezi bākā dzirdēju ka žigulis uz jumta apgūlās, doma tāda-prezis izšķīst un benža ar permanganātu sajaucoties aizdegās vai kkā tā
----------------- Auto moto elektronikas serviss Krāslavā
tauta parasti daļēji sintētisku eļļu sauc un arī uzskata par PUSsintētisku.
skumjā patiesība ir tāda -
daļēji sintētiska eļļa parasti satur 10-20% sintētikas. un arī tā pati pile nav "īsta" sintētiska Group IV (PAO), visdrīzāk saucamā Group III jeb "hydrocrack" - sevišķi attīrīta minerālene.
02 Jan 2013, 17:46:52 mexa rakstīja:
cukurs benzīnā nešķīst
imho, cok atceros no ķīmijas, benzīns ir labākais organiskais šķīdinātājs. Pārbaudījis neesmu, bet nu cukuram toč būtu jāizšķīst, ja jau tas prastā ūdenī izlaižās.
"(..)Pretnodiluma disulfīdmolibdēna motoru eļļu piedeva jebkuriem benzīna un dīzeļdegvielas motoriem.
Izveido pretnodiluma antifrikciju disulfīdmolibdēna plēvi uz berzei pakļautām dzinēja detaļu darba virsmām, kā rezultātā:
•samazinās nolietojums iedarbinot un uzsildot dzinēju,
•samazinās ūdeņraža nolietojums (agrāk tika dēvēts par novecošanas un kontakta-noguruma nolietojumu),
•paaugstinās eļļošanas, pretieklemmēšanās un pretaizķeres motoru eļļu īpašības,
•regulāri lietojot paaugstinās dzinēja resursu 2-2,5 reizes."
Nieres skaidrojoshie komentaari welkomeeti
[ Šo ziņu laboja VATERLAND, 02 Jan 2013, 20:21:13 ]
02 Jan 2013, 17:30:10 Niere rakstīja:
starp citu:
droši vien visi ir dzirdējuši, vismaz bērnībā, varoņstāstus par to, kā "iebērām tam nelietim cukuru bākā - motors kaput".
kam ir viedoklis, kas notiek, ja bākā ieber cukuru?
Stāsts no senākiem laikiem (1980-ie), kad pa visu Latviju vēl bija aktīvas BUB (brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības) un mans fāters bija viens no tiem dzēsējiem (strādāja Dzintaru BUBā).
Tātad visi Latvijas BUB-u pažarnieki reizi gadā (vasarā) sabrauca uz sacensībām uz kurām reiz arī tiku paņemts līdzi. Pulcēšanās uz sacensībām bija piektdien vakarā, bet sacensības - sestdien, savukārt dalībnieki apmetās telšu pilsētiņās un piektd / sestd naktī tika rīkoti apjomīgi "pažarnieku sadraudzības pasākumi".
Viena no sacensību disciplīnām bija "šaušana ar ūdens stobru mērķī" (mērķis bija kā biatlonā), izmantojot katram BUB-a līdzi paņemto pārnēsājamo ūdens sūkni.
Kad jautāju sencim - "kāpēc mūsu līdz paņemtais sūknis ir ieslēgts metāla kastē?" - atbilde bija - lai sāncenši pa nakti nevar sačakarēt, tjipa ir bijuši gadījumi, kad dalībnieku ūdens sūkņu bākās tiek atrasts cukurs.
02 Jan 2013, 17:30:10 Niere rakstīja:
starp citu:
droši vien visi ir dzirdējuši, vismaz bērnībā, varoņstāstus par to, kā "iebērām tam nelietim cukuru bākā - motors kaput".
kam ir viedoklis, kas notiek, ja bākā ieber cukuru?
Stāsts no senākiem laikiem (1980-ie), kad pa visu Latviju vēl bija aktīvas BUB (brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības) un mans fāters bija viens no tiem dzēsējiem (strādāja Dzintaru BUBā).
Tātad visi Latvijas BUB-u pažarnieki reizi gadā (vasarā) sabrauca uz sacensībām uz kurām reiz arī tiku paņemts līdzi. Pulcēšanās uz sacensībām bija piektdien vakarā, bet sacensības - sestdien, savukārt dalībnieki apmetās telšu pilsētiņās un piektd / sestd naktī tika rīkoti apjomīgi "pažarnieku sadraudzības pasākumi".
Viena no sacensību disciplīnām bija "šaušana ar ūdens stobru mērķī" (mērķis bija kā biatlonā), izmantojot katram BUB-a līdzi paņemto pārnēsājamo ūdens sūkni.
Kad jautāju sencim - "kāpēc mūsu līdz paņemtais sūknis ir ieslēgts metāla kastē?" - atbilde bija - lai sāncenši pa nakti nevar sačakarēt, tjipa ir bijuši gadījumi, kad dalībnieku ūdens sūkņu bākās tiek atrasts cukurs.
Nezinu par metāla kastēm, bet nu pasāciens tajos laikos bija
Haha, laba tēma, katrs varētu kko no savas jomas pastāstīt.
Es varētu apgāzt mītu, ka zobārsti ir nelieši, kuri ņem normālu $$ par "neko" [kas tad tur vienu plombi ielikt utt.]
1. Mācību maksa ir 4582 Ls gadā. Jāmācās 5 gadi = 25k Ls (labums gan, ka daļa mācās par budžeta līdzekļiem)
2. Katru gadu praksei ir jāiziet dažādas pārbaudes, kur katra no tām var mierīgi maksāt vairākus simtus ls.
3. Iekārta (krēsls ar urbjiem)- normāla sākot no 10k Ls. (plus kompresors, uzgaļi utt.
4. Materiālu cenas, piemēra pēc varam paņemt vienu parastu "balto plombi" . Skābe, ko uzklāj pirms plombēšanas - daži ls. "līme", kura notur plombi vietā SingleBond 6ml - 50 Ls. Pats plombes materiāls 4g - 29Ls. Laba lampa, kas cietina plombi - 500 Ls.
5. Katrs instruments - piem. labas zobu raujamās maigles maksā 50 Ls.
6. Autoklāvs (sterilizācijai) - 2k Ls
7. Rentgeniekārta (LV obligāta jebkurā praksē) sākot no 3k ls- krutākās jau aiziet desmitos tūkstošu.
8. Algas asistentam, administratoram, grāmatvedim, apkopējai.
Turklāt visas nosauktās iekārtas nav mūžīgas, ik pa laikam kaut kas ir jāmaina.
Ok, varbūt nav īstā tēma, bet moš varam to virzīt arī šādā virzienā. Man būtu interesanti dzirdēt citu profesiju skatu no otras puses.
oooo, tā iraid īpaša kategorija, kurai var veselu zinātnisko darbu kāds veltīt.
ir tik daudz par šiem brīnumlīdzekļu "ražotājiem" sakāms, ka pat nezinu, ko izcelt.
zīmīgi, ka "uzpirksteņa dīdītāji", kā es tos saucu, savus pseidozinātniskos pastāstus sāk ar vienu un to pašu, proti - "eļļu ražotāji ir stulbi un/vai sazvērējušies. te citāts no molilat.lv "teorijas" sadaļas. pirmā rindkopa:
"Motoreļļu ražotāji un ne tikai viņi vien apgalvo, ka viņu ražotajās motoreļļās jau ir viss, kas ir nepieciešams dzinēja ilgstošai darbībai, un arī nekādu papildu piedevu tām nav jālej klāt...."
šis līdzībās izskatās pēc Nobela prēmijas zinātnē pasniegšanas ceremonijas, kur kalsnējs jauneklis pēdējā rindā pielec kājās, un sauc: "kuiņa, neticu, man sanāk pareizāk!".
parasti tiek sludināts, ka eļļu ražotāji vai ne nemāk, vai šiem nav izdevīgi ražot tik "krutu" produktu, kāds šiem vienīgajiem esot.
interesants ir fakts, ka šie mikrobi tāpat paši neko neražo, jo izejvielas pērk no globālajiem ķīmijas un piedevu ražotājiem, piemēram, Lubrizol, Addibis, Paramins, Ethil, DuPont utt.
Uzskatāms piemērs ir PTFE, jeb tautā sauktā "Teflona" piedevas, izgudrotāja/patentētāja likstas jau kopš II Pasaules kara, kur visi šie "ģēniji" ietiesāja DuPont par to, ka šie atsakās pārdot politetrafluoretilēnu izmantošanai motoreļļās. Un uzvarēja prāvu, jo ASV likums aizliedz šādi "diskriminēt" . Tā nu tā sērga vēl tagad pie mums nav izslimota (Vecajā pasaulē nu jau ir).
Tomēr ASV šos pašus ietiesāja un visi noskaitīja sākot no 2-10M $.
Molilats pretendē uz to, ka atklājuši ģeniāli jaunu vielu - MoS2 jeb molibdēna disulfātu, kas pasaulei nekāds jaunums ļoti sev vairs nav un motoreļļām eļļu ražotāji to pievieno retos gadījumos ļoti nelielos daudzumos. Galu galā molbdēna ziedes katrs pazīst un tur tam īstā vieta, taču arī ne katram gultnim.
MoS2, tāpat kā PTFE, ir cieta(nešķīstoša) virsmu aizsardzības piedeva, kura motoreļļā ne tikai samazina berzi, bet var radīt blakusparādības par kurām šie ražotāji nevēlas runāt.
Ja paskatās API klasifikāciju, tur katrai klasei, piemēram API SL, fonā ir pie 20 laboratorijas testi un 7 fiziski testi. katra eļļa atbilst vēl citām klasifikācijām un auto/moto ražotāju apstiprinājumu normām.
Tādēļ šo "aftersales" piedevu ražotājiem ir viens gauži neērts jautājums jāuzdod - "vai eļļa + viņu piedeva atbildīs kaut vienai no daudzajām klasifikāciju klasei?"
Ar to gribu teikt, ka eļļas veidošana ir smalks darbs, kur dažādas eļļas īpašības var būt pretrunā viena otrai no dažādu piedevu viedokļa. Eļļai ne tikai jānodrošina maksimāla virsmas aizsardzība, bet tai, piemēram, jāpasargā gredzeni no iedegšanas un degkamera no uzdeguma. Ja ar lielu virsmas aizsardzības piedevu daudzumu panāk izcilus rādītājus "četru lodīšu sakušanas testā" (virsmu aizsardzība), tad neizbēgami tiek palielināts saucamais "sulphatad ash" (sulfāta pelnu) daudzums eļļā. Tie, savukārt, rada gredzenu iedegšanu un galu galā cilindra sienas un/vai virzuļa vadvirsmas nodilumu. Attiecīgi, pārlieks daudzums virsmas aizsardzības piedevu galu galā rada palielinātu nodilumu. paradokss? nē, tas ir tikai viens piemērs. labas eļļas radīšanas noslēpums ir līdzsvarā. barbariski izjaucāt šo līdzsvaru, visai iespējams iegūsiet to, ko brīnumdari sola. taču viņi nekad nestāstīs par šo zāļu blaknēm. mēdzu teikt - ārstēsiet sirdi, bet sabeigsiet aknas.
iespējams, ja autosam atlikuši pēdējie tūkstoši līdz šrotam, ar šiem brīnumlīdzekļiem var īslaicīgi aizlāpīties, taču ar pirkstu caureju apturēt nevar. jaunu metālu neuzburs, kaut daži pat uz to atvēzējas.
šāds te džanks netā ir tonnām:
smieklīgais ir tas, ka tieši tādu pašu efektu vai līdzīgu var panākt ar visparastāko Head&Shoulders šampūnu tīrā veidā, jo tas satur lielu koncentrāciju aktīvā cinka, kas ir virsmu aizsardzības un antioksidācijas piedeva arī eļļā.
bet neviens tādēļ nemēģina ar šāmpūnu rullēt ielās, jo tas neizies, piemēram, API putošanās testu ASTM D892 un daudzus citus.
interesanti ir uzmest aci, ko tad tāds Molilat sola.
Tieši to, ko jau minēju - vienu, divus, trīs testus no daudziem izpilda izcili.
zīmīgi, ka šie "piedevu" ražotāji testu vietā vienmēr cenšas atrast kādu lokālu autoritāti tehnikas jomā - kādu iestādi/zinātnieku ar vārdu vai sportistu. skatos, ka, tāpat kā PTFE smērētāji, arī Molilat pamanījušies piečakarēt pat tādus cienījamus cilvēkus kā Šneps.
Interesanti - ja gribat, lai tiltā pazūd trokšņi, sastūķējiet pilnu ar zāģu skaidām. uz pāris tūkstošiem iestāsies klusums. runā, ka celofāna maisiņi arī darbojas.
ja tāds ir mērķis, kāpēc ne. taču bēdīgi ir, kad šie, atvainojos, sūdiem sazāļotie autosi un moto tiek kādam iesmērēti.
ou, nu jau aizrāvos. es te varu rakstīt un rakstīt par šo tēmu. drukāju baigā tempā, nepārlasīšu, kļūdas nelabošu.
Es labprāt ieliktu šajā kategorijā tādu biznesa paveidu kā reliģija.
Bet ja nopietni tad labs mīts ir par slikiem - ka ar tiem pa ielu nevar pabruakt - tak, ja 3 smilšu graudi vai 3 piles lietus tā ir droši uz acīm utt.
Pakārtoti šai lietai jau par ielas močiem un baikiem ir populārs mīts - ja riepai vēl ir gaļa tad tā ir laba. Šiem močiem gaļa var nebūt daudz - galvenais lai mīksta. Jo šādā variantā riepa strādā ar sastāvu un laukumu nevis protektoru kā tas ir piemēram cietai krosa riepai(pumpenei)..
02 Jan 2013, 21:44:31 savvy rakstīja:
Ok, varbūt nav īstā tēma, bet moš varam to virzīt arī šādā virzienā. Man būtu interesanti dzirdēt citu profesiju skatu no otras puses.
o, jā! mana sieva arī ir aukstākās klases ārsts speciālists.... bez manis ar diviem jauniešiem viņa skaitītos pārliecinoši mazturīgā.
joma nav ķirurģija, neiroloģija vai sirds/asinsvadi.
joma un iestāde tāda, kurā gan ārsti, gan pacienti pat domāt baidās par konvertiem.
bet, kad palasa komentārus zem rakstiem, kur ārsti rullē uz svešām zemēm.....uh, biezā.
Ir perforators (urbšanai). Angliski - rotary hammer.
Ir atskaldāmais āmurs (betona skaldīšanai). Angliski - breaker.
Ir abu funkciju apvienojums vienā dzelzī (urbšanai un atskaldīšanai). Angliski - combi hammer.
Puse (vai vairāk) klienti, kas ierodās nomas punktā šo nezin un uzmet lūpu, kad atnāk un prasa perforatoru, bet patiesībā viņam vajag atskaldāmo āmuru (vai universālo štrumu).
Par instrumentiem runājot ir vēl neskaitāmu mītu, tik tagad ļeņins rakstīt.
vienmēr kļūst jautrs prāts, kad dzirdu, ka kāds meklē vai pērk digitālo fotoaparātu ar pēc iespējas vairāk Mpix, jo tad "sanākot smukākas bildes"
šis jau sen, kkā pa sākumam skatījās tauta uz matricu un citiem parametriem, bet kā parādās vairāk naudas negribās laikam domāt cik ta labu zuepjutrauku iehavosi, ka tik palielīties
----------------- Auto moto elektronikas serviss Krāslavā
02 Jan 2013, 17:30:10 Niere rakstīja:
starp citu:
droši vien visi ir dzirdējuši, vismaz bērnībā, varoņstāstus par to, kā "iebērām tam nelietim cukuru bākā - motors kaput".
kam ir viedoklis, kas notiek, ja bākā ieber cukuru?
Nezinu, kā cukurs uzvedas, kad to ieber bbākā, bet sieviete netīšām ielēja cukurūdeni gludeklī, smuki cukurgailīši līda ārā pa otru pusi un māja 2 dienas smaržoja pēc sviluša cukura. Gludekli protams nācās norakstīt.
[ Šo ziņu laboja Auser, 03 Jan 2013, 10:11:11 ]
----------------- Dzīve dota 1reiz. Vajag nodzīvot to tā, lai tur augšā visi būtu uz pakaļas un teiktu: atkārto vēlreiz.
Offline
vot par zilo graudu un prezi bākā dzirdēju ka žigulis uz jumta apgūlās, doma tāda-prezis izšķīst un benža ar permanganātu sajaucoties aizdegās vai kkā tā
