Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Piiiiii, bet ne politika
| Autors | Ziņojums |
|---|
| mexa | |  Kopš: 07. Sep 2012
Ziņojumi: 6888
Braucu ar: VT
| kraslavas DUS vaarpa ljoti biezi udens iet ar benzhu, cik masiinu vilktas peec taa visa, paliidz benzhas nomainja... nesen choms remonteja vienai sievietei masiinu... uz 5L benziina 1L uudens, visa sisteema aizdirsta  pildiija tuvakaja baltkrievijas dusaa, no taas valsts sen nesutu benzhu... visos tankos kuinja kkaada
-----------------
Auto moto elektronikas serviss Krāslavā |  Offline
| | |
| lockhead | |  Kopš: 26. Aug 2009
Ziņojumi: 738
Braucu ar: KTM Adventure 990
|
10 Jan 2014, 22:16:37 mexa rakstīja:
pildiija tuvakaja baltkrievijas dusaa, no taas valsts sen nesutu benzhu... visos tankos kuinja kkaada
baltkrievija ir viena brīnumzeme 
krievijā gan, uz robežas ir tik liela konkurence, ka tirgotāji nevar atļauties taisīt sūdus, noies pa burbuli viens un div' - sarafānu radio izplatīs ziņu un āmen, neviens pie tevis vairs nepildās  | Offline | | |
| soulfreak | |  Kopš: 29. Jan 2011
No: Rīga
Ziņojumi: 4509
Braucu ar: ciskudrilli
| Ūdens nejaucas ar benzīnu, ja tos kopā saskalo, tas ļoti ātri noslāņojas. Pameklē tutrubā kādu testa video. | Offline | | |
|
|
| Niere | |  Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| ai, esmu noguris no cilvēku vairākuma vēlmju realitātes, kurā tiem labpatīk dzīvot.
nu, lai jau turpina... | Offline | | |
| kaarlis | |  Kopš: 06. Aug 2011
Ziņojumi: 171
Braucu ar: Jawa akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca.
| Nebija baigā noskaņa atkal piedalīties statoila nogānīšanā, bet tomēr... Ir tāds mājas apstākļiem gana objektīvs un elementārs pasākums kā spičkas tests- mazā, seklā traukā ielejam nedaudz bendžuka un aizdedzinam. Vienīgais kas jāredz- nesadegušais atlikums kad liesma nodzisusi. Ieraugot to pabiezo masu kas vairs nedeg, izzūd minējumi par to, kāpec mans auto neiet, kādēļ daudz tērē, kādēļ pēkšņi uzkāpis eļļas līmenis dzinēja karterī u.c.
Manuprāt, degvielai arī būtu jāveltī atsevišķu topiku- nemazāk svarīga lieta kā eļļas...
-----------------
Motodarbnīca "Lapsas", JAWA akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca Latvijā. | Offline | | |
| soulfreak | | Kopš: 29. Jan 2011
No: Rīga
Ziņojumi: 4509
Braucu ar: ciskudrilli
| nu atkal tādi vispārināti vulgaris laboratorijas apstākļi  | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| Kārlis,
tiešām domā, ka absolūtais tirgus līderis tirgo kaut ko zemākas kvalitātes par augstāko cenu kā pārējie?
un... degvielai veltīta šī tēma | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| ...un... pārpublicēju jau manis rakstīto par degvielas patēriņa mītiem:
25 Jun 2013, 10:21:05 feciic rakstīja:
Paturpinot par Statoil, 4 gadus atpakaļ ziemā saskāros ar interesnatu lietu autosam-pēc uzpildīšanās vieno no DUS'iem autosam pazuda jauda un patēriņs pa šoseju borta datora ierasto 6-6,5 litru vietā bija 8,5-10 litri, arī bāka bija tukša nevis pēc 700 bet gan 500 kilometriem. iepildoties nākamajā stacijā atkal tas pats, pēc jau divām izmocītām bākām pierasktījos uz autosa dignaostiku lai saprastu kas par H, sagadījās iepildīties vēl citā Statoilā un volla-auto iet tā kā jāiet, patēriņs normā un arī ar bāku var nobraukt ierasto attālumu. īss bija mans prieks kad pēc nākamās uzpildes sapratu ka atkal esmu iepildījis sūdīgo degvielu un patēriņš ir kosmosā un autosa jauda pakaļā.
Ko Niere var piebilst šinī gadījumā? Autoss brauc ar E95, pildās 100% Statoil un problemātiskajā periodā gaisa temperatūra turējās zem -10grādiem.
13 gadu laikā, braucot ar darba devēja autosiem, protams, ka neko citu nelēju nekad. nobraucu vairāk kā 600 000km. vari ticēt vai neticēt, bet man probzas neradās pilnīgi nevienu reizi. pat -35C varēju dīzeli uzšķilt.
mans vērojums, ka problēmas ir tiem, kas nezina kā pareizi, vai arī vienkārši ignorē auto apkopes. kā zināms, tās ietver ne tikai motoreļļas nomaiņu.
ar to neko nezīmēju Tavā virzienā, jo neko par situāciju nezinu un nevaru operēt ar pieņēmumiem. tomēr, ja Tu saki, ka degvielas patēriņš Tev mainījies 40%!!! robežās, tad viennozīmīgi apgalvoju, ka nekur pasaulē nav iespējams ieliet tādu degvielu, kas "piedāvātu" tādu "performanci".
par godu visiem, kam "liekas", ka ar tādu vai šādu degvielu patēriņš bijis manāmi lielāks/mazāks, pārpublicēju vēlreiz citātu iz apjomīga Chevron pētījuma par tēmu.
tur augstākminētus apgalvojumus sauc par anekdotiskiem un piemin faktu, ka degvielas patēriņš dažādām kvalitātēm atšķiras pat tādu procentu, ko bez stenda nav iespējams noteikt.
Nite,
vecozēn, Tu taču esi dzelžu profs. nu nevar tehnikā izmantot šķietamības.
objektīvu degvielas sniegumu var noskaidrot tikai un vienīgi uz stenda.
piemēram:
savulaik rallija vecmeistars Caune ar Ford Focus no Ogres līdz Rīgai, ar to pašu vietējo Statoil degvielu, iekļāvās 3L/100km patēriņā. Bet vai tas ko pierāda par Statoil degvielas īpašībām? nē! tas ir tikai mārketings.
tāpat šeit pat MP galerijā atrodamā tabula pilnīgi neko neizsaka, kā vien to, ka Skandināvijā ir pilnīgi citi braukšanas apstākļi un iespējams pat uzvedība.
09 Jan 2013, 11:08:59 Niere rakstīja:
Tā kā citā diskursā "Moto degvielas patēriņš" parādās tik populārais mīts par "dramatisko degvielas kvalitātes un patēriņa atšķirību" LV un "Eiropā", pārpublicēju informāciju no Chevron:
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
FUEL ECONOMY
Fuel economy in the U.S. is usually expressed as the number of miles traveled on one gallon of gasoline (miles per gallon, or mpg). Many drivers calculate vehicle mpg by counting the miles driven between fill-ups. Outside the U.S., fuel economy is usually expressed as liters per 100 kilometers (L/100 km).
Because controlling influencing factors is difficult and often impossible, driving on the road is not a reliable way to determine how fuel economy is affected by gasoline composition. A more accurate determination is possible under controlled laboratory conditions. A vehicle is mounted on a chassis dynamometer in a temperature-controlled space and driven through a specified operating cycle.
The weight or volume of the gasoline consumed during the cycle may be measured or the fuel economy may be calculated from the weight fraction of carbon compounds in the vehicle’s exhaust.
Figure 1.3 shows that the average fuel economies of two fleets of vehicles are proportional to the heating values of the gasolines tested.4 This is the relationship predicted by combustion theory. In the test, the newer fleet was composed of 1989 model-year cars and the older fleet included 1984–1985 model-year cars. The test involved two different sets of gasolines(Matrix A and Matrix B) that varied in aromatics content, olefins content, oxygen content, oxygenate type, and several other properties (see page 31). Results show that heating values can be used as surrogates for actual fuel economy measurements when considering the effect of gasoline composition on fuel economy.
Conventional fuels always have varied in heating value. One cause is the formulation differences among batches and among refiners. A survey of 1990–1991 conventional gasolines found that the heating value of summer gasolines varied over an 8 percent range.5 Heating value also varies by grade and by season. On average, the heating value of premium-grade gasoline is about 0.7 percent higher than regular grade because premium grade, in general, contains more aromatic hydrocarbons, the class of hydrocarbons with the highest densities. The heating value of winter gasoline is about 1.5 percent lower than summer gasoline because winter gasoline contains more volatile, less dense hydrocarbons. Oxygenated gasolines (see page 53) have lower heating values because the heating values of the oxygenate components are lower than those of the hydrocarbons they displace. The percentage decrease in heating value is close to the mass percent oxygen in the gasoline. For example, in keeping with federal regulations, gasoline in carbon monoxide nonattainment areas in the U.S. is oxygenated to a minimum of 2.7 mass percent oxygen during four or five winter months.6 The heating value of the oxygenated product is about 2.7 mass percent lower than that of conventional gasoline. In addition, federal RFG and California Phase 3 RFG in federal RFG areas are typically oxygenated year-round to an average oxygen content of about 2 mass percent. The resulting heating values are about 2 percent lower than that of conventional gasoline. California Phase 3 RFG also has limits on distillation temperatures and aromatics content, which has the secondary effect of lowering the density of the fuel. These limits reduce heating value by about another 1 percent.
The gasolines that produced the results displayed in Figure 1.3 were specially formulated to span a wide range of compositions. The compositional variations were much greater than those separating conventional and reformulated commercial gasolines. Thus, the results provide solid evidence that RFG does not exert an unusual effect on fuel economy.
Individual drivers have reported decreases of 10 percent, 15 percent, and even 20 percent in fuel economy when they began using RFG. Not surprisingly, many of the claims are anecdotal. Most drivers do not keep continuous fuel-economy records, so they don’t have a meaningful fuel-economy baseline for the gasoline they previously used. Even with a baseline, a fuel-economy value based on the consumption of a single tank of gasoline can be misleading. Drivers interested in fuel economy should average results over several tanks of gasoline or, better yet, over several months of driving.
Heating Value
Heating Value The heating value (also referred to as energy content) of gasoline is its heat of combustion, or the heat released when a known quantity of fuel is burned under specific conditions. In the U.S., heating value is usually expressed as British thermal units (Btus) per pound or per gallon at 60°F. The international metric (SI) units are joules per kilogram (J/kg) or joules per cubic meter (J/m3) at 15°C. For gross heating value, the water produced by the combustion is assumed to be recondensed to a liquid. For the lower net heating value, the water is assumed to remain a gas. All engines exhaust water as a gas, so net heating value is appropriate for comparing different fuels. Because gasoline is sold by volume, it is customary to express gasoline heating values per unit volume, specifically, Btu per gallon (or J/m3). This is the value that correlates with fuel economy because fuel economy is expressed per unit volume (mpg) in the U.S. or volume per distance (L/100 km) in much of the rest of the world. The densities of the hydrocarbons in gasoline vary over a much wider range from their heating values per unit weight. Consequently, compositional changes that result in density changes are accompanied by changes in heating value per unit volume. If the density of a conventional gasoline decreases, its heating value per unit volume also decreases.
Adding oxygenates to conventional gasoline also decreases heating value.
Oxygenates have lower heating values than hydrocarbons on both unit-weight and unit-volume bases. The amount of decrease depends on the amounts and identities of the oxygenates.
Factors Affecting Fuel Economy
Fuel economy is affected by a vehicle’s size, weight, aerodynamics, fuel delivery system, engine design, and transmission type. These factors remain constant for a specific vehicle.
There are, however, many variable factors that influence fuel economy. As mentioned, the heating value of gasoline is one. Weather conditions, air conditioner use, road conditions, the route driven, traffic, driving speed, and driving style are others. Fuel economy is also affected by the mechanical condition of the car, including the engine tune, wheel alignment, and tire pressure. Some of these non gasoline factors have the potential to cause substantial changes in fuel economy. Table 1.4 lists average and maximum effects published by the U.S. Environmental Protection Agency (EPA).
Carbonaceous engine deposits can build up over time and degrade fuel economy and other performance attributes, but these problems can be reduced with the use of deposit control additives. This subject is discussed in detail in Chapter 6, “Gasoline Vehicles – Deposit Control.”
Winter-related factors can combine to lower fuel economy up to 20 percent compared to summer factors. These include rain or snow on the road, which increases tire resistance.
In addition, for safety a driver may need to slow down to a less fuel-efficient speed. In cold weather, a richer air-fuel mixture is required to start and warm up an engine. Much of the warm-up is done at idle because of the need to defog or defrost windows. Also, in many vehicles, the air conditioner is operated to assist defogging. More energy is required to overcome the resistance created by the higher viscosities of cold lubricants, including engine oil, transmission fluid, and differential lubricant.
Short trips are worse for fuel economy than long trips because a cold engine uses more fuel than a warm engine and requires more energy to overcome the resistance of cold lubricants. Traffic jams and bumper-to-bumper driving exact a heavy toll on fuel economy.
Fuel Economy Road Test
The results of a Wisconsin on-road fuel economy test demonstrate that some of the above factors can have a much bigger effect on fuel economy than a small percentage change in gasoline heating value.
The test was designed to minimize all factors affecting fuel economy except gasoline composition. Fueled with various gasolines, vehicles were driven over the same route of 100 miles (161 kilometers) of urban and suburban roads. The fuel economy of each vehicle was measured four times for each gasoline: once in the morning and afternoon of the same day and again in the morning and afternoon of one day a week later. In some cases, a vehicle was driven by the same driver both days. Other vehicles were driven by more than one driver. When the results for the two weeks were compared, most of the fuel economies in the second week were lower. The differences were greater than 10 percent for a quarter of the car-fuel combinations. Two factors that probably contributed to the week-to-week differences were driver changes and a weather change.
Ambient temperatures were lower in the second week; on some days, noontime temperatures were as much as 17°C (30°F) cooler than the average noontime temperature of the preceding week.
The gasolines used in the Wisconsin test were commercial gasolines, either a conventional gasoline or a federal RFG oxygenated with methyl tertiary butyl ether (MTBE), ethyl tertiary butyl ether (ETBE), or ethanol (EtOH). When the results for all the road tests of all the vehicles were combined, the average fuel economy of the three oxygenated federal RFGs was 2.8 percent lower than the average fuel economy of the conventional gasoline. This value was much less than the 10 percent week-to-week difference for some of the car-fuel combinations but within the range predicted by the differences in the gasolines’ heating values.
OTHER PERFORMANCE FACTORS
Many gasolines available around the world contain oxygenates. In engines without closed-loop feedback systems, oxygenated gasoline leans the air-fuel mixture. Fuel leaning can cause some degradation in driveability, depending on an engine’s calibration.
Without fuel additives, deposits form throughout an engine’s intake system, including in the fuel injectors, carburetor, intake manifold, and intake ports and on the intake valves. Deposits can be very deleterious to engine performance, degrading driveability, decreasing power and fuel economy, and increasing emissions.
Today, we commonly discuss gasoline or gasoline powered vehicles and their impact on air quality. A number of metropolitan areas in the U.S. fail to meet one or more federal air quality standards. In some of these areas, on-road vehicles are responsible for more than half of the emissions that either primarily or secondarily cause violations of air quality standards.
Other major metropolitan areas throughout the world also are experiencing serious air pollution problems.
This chapter explains who regulates emissions and how and why they do it. It also explains which emissions come from vehicles and how those emissions are formed. Finally, it explains how emissions are affected by gasoline characteristics and how gasoline is being reformulated to help reduce emissions.
The explanations are complicated because they involve complex regulations and complex science. As a consequence, keeping this review short and simple is challenging. The numerous acronyms and abbreviations are unavoidable; both government regulation and science use them heavily.
ja nu kas: http://translate.google.com/
[ Šo ziņu laboja Niere, 11 Jan 2014, 12:37:27 ] | Offline | | |
| karlsons | |  Kopš: 07. Oct 2009
No: Jelgava
Ziņojumi: 3418
Braucu ar: aprīļa sex sixty un motorzāģi
| Niere nu tak labi - statoil ir statoil. A kaa ar kvalitaati ir vinju franshiižees?
-----------------
L/s tehnika, imports/eksports
Uz vēstulēm bez foto un seksa piedāvājumiem neatbildu (c) nezināmi pupi no zināma portāla
| Offline | | |
| Teiksmaqq | |  Kopš: 24. May 2013
No: Rīga
Ziņojumi: 1866
Braucu ar: VISU
| A kas tur toreiz bija ar to Statoil krāšņu kurināmo? Koļa bija saujaucis vagonus?
-----------------
Katrs maizes klaips ir kā traģisks stāsts par graudiem, kas būtu varējuši kļūt par alu...
Bet alu taču netaisa no kviešiem!? Taisa! Un arī no rudziem! | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| ir bijuši feileri, kas nav nekā saistīti ar apzinātu klientu krāpšanu. bija, piemēram, arī gadījums, kad šoferis benzīna mucā nolēja veselu sekciju ar dīzeli. sabijās tik ļoti, ka tāda paša apjoma bendžu iemauca dīzeļa mucā, lai apjoms vienāds. visiem cietušajiem tika apmaksāta skāde 100% apmērā un šoferis padzīts.
par krāšķu kurināmo ir totāla figņa. sensenos laikos bija viens gadījums, kad, pateicoties Tautas Partijas šantāžai, Statoil tika liegta iespēja piegādāt degvielu uz termināli ar dzelzceļa vagoniem. rezultātā iestājās degvielas deficīts dusos, kādēļ uzņēmums bija spiests iepirkt pāris autocisternas dīzeļa no tā laika puskreisā uzņēmuma Augstceltnes. tiklīdz sāka noliet dusā, tā kontrole klāt un konstatē, ka nepietiekama eļļotspēja. tas bija tikai viens veids, kā TPisti mēģināja piespiest maksāt viņu melnajai kasei.
tā kā Statoil visās valstīs valda absolūta skandināvu diznesa ētika, nekādi kreisi gājieni šajā uzņēmumā nav iespējami. pat par piedāvājumu nošmaukt kvalitāti vai nodokļus, tajā pašā dienā saņemtu banānu kasti ar atvilkņu saturu un ar kāju pa dirsu.
jau esmu rakstījis - 1994tajā(!!) gadā.
tehniski bija iespējams ar darba auto iebraukt automazgātavā, saspiest pogas un auto nomazgāt bez procedūras caur kasi. taču to neviens nedarīja, jo par to varētu atlaist no darba.
vārdu sakot - uzņēmums savu naudu pārliek no vienas kabatas otrā, taču par to atskaitās VIDam ar PVN. uzsveru, ka tas bija 94tas gads, kad visapkārt valdīja totāla nodokļu krāpšana.
absurdi pat mūsdienām?
nē. tikai un vienīgi skandināviska izpratne par lietu kārtību. un tas ir tas, kādēļ šo uzņēmumu arvien cienu, kaut arī sen tajā vairs nestrādāju. | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
|
11 Jan 2014, 12:42:20 karlsons rakstīja:
Niere nu tak labi - statoil ir statoil. A kaa ar kvalitaati ir vinju franshiižees?
franšīzes līguma pamatnosacījumi ir:
- degvielas iepirkums TIKAI no Statoil termināļa
- veikala sortiments pēc Statoil parauga un piegādātājiem
- drošības standarti tādi paši kā Statoil
vārdu sakot, tas pats Statoil vien ir, tikai īpašnieks cits. | Offline | | |
| karlsons | | Kopš: 07. Oct 2009
No: Jelgava
Ziņojumi: 3418
Braucu ar: aprīļa sex sixty un motorzāģi
| Pamatnosaciijumi ir labi, aber kaa ar kontroli?
-----------------
L/s tehnika, imports/eksports
Uz vēstulēm bez foto un seksa piedāvājumiem neatbildu (c) nezināmi pupi no zināma portāla
| Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| starp citu - Statoil ir vienīgais degvielas tirgotājs, kurš par seviem feileriem visiem ir samaksājis.
taču nevaram dažas šaizes 21 gada laikā vispārināt un attiecināt uz uzņēmuma darbības stilu kopumā.
cilvēciskās kļūdas vienmēr būs. bet galvenais ir tas, kāda biznesa filosofija valda uzņēmumā.
LV, protams, vienmēr būs kāds, kas mēģinās nogriezt stūrus, kur vien iespējams. un tie vienmēr bijuši 'krievu' kantori (lai man piedod krievu tauta). un šo nevaru attiecināt uz Lukoil.
savulaik kontrabasistu kantoris Dinaz klaji ņirgājās par valsti un krāpa to par miljoniem latu. direktors dzīvoja miljonāra dzīvi, bet nodokļus maksāja no minimālās algas.
šiem piederēja viena no naudas mazgātavām ar nosaukumu "Agalas", kas apgriezti nozīmēja 'Salaga'. shēma primitīva - ieved degvielas vagonu sastāvu, nomaksā akcīzi un iesniedz VIDā falšu eksporta deklarāciju, uz kuras pamata valsts atmaksā akcīzi. degviela paliek LV, nemaksājot akcīzi.
bet kādēļ to stāstu - nu nevar dažu uzņēmumu darbus piešūt visai jomai. īpaši jau uzņēmumam, kas ir lielākais vai otrs lielākais nodokļu maksātājs valstij.
tas viss par aplādēto vispārināšanu. | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
|
11 Jan 2014, 13:07:04 karlsons rakstīja:
Pamatnosaciijumi ir labi, aber kaa ar kontroli?
gana ilgi mans kabinets atradās Statoil terminālī Mangaļos. varēju dabā vērot procesus un droši apgalvoju, ka ISO9001 Statoil-am nav tikai ierāmēts papīrītis pie sienas.
starp citu - Statoil ir vienīgais uzņēmums, kam uzstādīts ārkārtīgi precīzas dozēšanas iekārtas, kurās kaut kādus gadus atpakaļ tika investēti 2milj.eur.
katrs kuģis, katrs dzelzceļa sastāvs pirms noliešanas, protams, tiek testēts, kā to nosaka kvalitātes vadības standarti. | Offline | | |
| zazzaa | |  Kopš: 31. Oct 2010
No: Rīga
Ziņojumi: 3331
Braucu ar: Kraftfahrzeuge Trunkenpolz Mattighofen
|
11 Jan 2014, 13:23:41 Niere rakstīja:
11 Jan 2014, 13:07:04 karlsons rakstīja:
Pamatnosaciijumi ir labi, aber kaa ar kontroli?
gana ilgi mans kabinets atradās Statoil terminālī Mangaļos. varēju dabā vērot procesus un droši apgalvoju, ka ISO9001 Statoil-am nav tikai ierāmēts papīrītis pie sienas.
starp citu - Statoil ir vienīgais uzņēmums, kam uzstādīts ārkārtīgi precīzas dozēšanas iekārtas, kurās kaut kādus gadus atpakaļ tika investēti 2milj.eur.
katrs kuģis, katrs dzelzceļa sastāvs pirms noliešanas, protams, tiek testēts, kā to nosaka kvalitātes vadības standarti.
es domāju, ka Bokas jaunkundzes džentelmenis, jautāja, kā ar kontroli franšīzes kantoros?
-----------------
Vai tas ir droši? -Protams, ka nav. Dažreiz, lai apmierinātu sirdi, jāparkāpj noteikumi. H. Simpsons
| Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
|
11 Jan 2014, 16:10:45 zazzaa rakstīja:
es domāju, ka Bokas jaunkundzes džentelmenis, jautāja, kā ar kontroli franšīzes kantoros?
ā, ok, par kontroli franšīzēs...
tiešām nezinu, jo mana joma nebija mazumtirdzniecība. bet zinu, ka nav problēmu konstatēt, cik kāds tirgotājs oficiāli pārdevis un tad salīdzināt ar nopirkto apjomu.
savā laikā Virši no Statoil pirka norvēģu dīzeli (Statoil rūpnīca Mongstadā) un klientiem skaļi reklamēja, ka šiem norvēģu dīzelis. bet patiesībā tie nebija pat 10% no viņu pārdotā apjoma.
mazie tirgotāji ir spiesti muģīties, lai izdzīvotu. Trīs lielie, ciktāl man zināms, spēlē godīgi.[ Šo ziņu laboja Niere, 11 Jan 2014, 16:25:45 ] | Offline | | |
| kaarlis | | Kopš: 06. Aug 2011
Ziņojumi: 171
Braucu ar: Jawa akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca.
|
11 Jan 2014, 12:00:59 soulfreak rakstīja:
nu atkal tādi vispārināti vulgaris laboratorijas apstākļi
Tieši tā! Parastajam jūzerim nav nekādu iespēju mājās vai tankštellē konstatēt degvielas kvalitāti, tādēļ nepieciešams maklēt krūmu metodes. Ļoti labi apzinos ka kaitinu tirliņus ar kilogramiem resnu dzīves pieredzi vai ar piecām augstākajām taču viss šajā pasaulē balstās uz elementāriem pamatiem. Vispirms jāzina sastāvs: http://www.elmhurst.edu/~chm/vchembook/514gasoline.html, tad uzzinam šo to par sadegšanu un varbūt vēl tās produktiem: http://hypertextbook.com/facts/2003/ShaniChristopher.shtml un secinam ka pārpalikumi ir hc, co un co2 ka arī vēl šis tas, kas masas un tilpuma ziņā nav vērā ņemams. Šinī sakarā vajadzētu pārpalikumā būt tikai drazai kas stabilizē bendžuku vai uztur robežās antidetonācijas spēju- citiem vārdiem sakot oktānskaitli. Jāņem gan vērā, ka jo lielāks oktānskaitlis, jo lielāka piemaisijumu daļa...
Un ko domāt vai darīt ja reālā aina ir gluži cita? 
-----------------
Motodarbnīca "Lapsas", JAWA akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca Latvijā. | Offline | | |
| Niere | | Kopš: 08. Dec 2010
Ziņojumi: 8116
Braucu ar:
| Kārlis,
kādu līdzību Tu saskati iekšdedzes procesam sadegšanas kamerā ar sadegšanu traukā?
gan jau zini, ka katrai vielai ir sava tīras sadegšanas temperatūra, ko skaidri pasaka arī Tevis norādītā vietne. tāpat būtisks ir arī degmaisījuma viendabīgums un piesātinājums.
ja seko Tavai loģikai, tad arī milzīgais daudzums kvēpu, kas redzams attēlā, paliek motorā.
ja Tu runātu par destilācijas masas procentuālo atlikumu, tad saprotami (EN228 atbilstošas degvielas sertifikāts), taču 'ash content' degvielai netiek apmērīts.
ja mēs runātu par eļļu sadegšanu, tad gan 'ash content' ir viens no pamatparametriem. taču arī tad tam paredzētas precīzas testa metodes. | Offline | | |
| kaarlis | | 12. Jan 2014, 01:19 | #10000 |
| Kopš: 06. Aug 2011
Ziņojumi: 171
Braucu ar: Jawa akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca.
| Kā jau teicu- degvielas kvalitātes rādījumi nav konstatējams parametrs end jūzeram. Tādēļ ir nepieciešamais šķūninga subjektīvais parametrs-mērijums, gluži kā cp promiļu kalkulātors( tas nekas, ka noķerto dzērāju skaits nemaina braukšanas kultūru uz ielas, za to ir skaļš populistisks parametrs ar ko manipulēt masās). Šķūninga laboratorija ir uz kaut ko jābalsta- atliek neapgāžama fizika.
-----------------
Motodarbnīca "Lapsas", JAWA akreditētais serviss un restaurācijas darbnīca Latvijā. | Offline | | |
|
|
