būvēju trasei GSXR1000K5 (papildināts 11.03)
[1-20] [21-40] [41-60] [61-80] [81-100] [101-120] [121-140] 141-160 [161-174]
Archy96 13. Feb 2012, 01:20
Varat apskatīties šo te video:[youtube]UvTXMtTTKQw[/youtube]
Tur gan nav gluži stāstīts par kloķenes atvieglināšanu, bet gan šo to paskaidro par spēkiem, kādi tur darbojās. Sākās kaut kur no 2 minūtes.
shkapars 12. Feb 2012, 21:50
diemžēl budžetā šis uzlabojums nav iekļauts, kaut pa ziemas cenucibaa 12. Feb 2012, 21:32
projekts interesants!p.s.pieejami 16,5vieglie ripuļi pa ziemas cenu bonusā daudz zobrati
shkapars 12. Feb 2012, 19:18
pag, pag, man jau vēl tas viss būs jāsaliek kopāsalduksnis 12. Feb 2012, 18:58
Škapar, Tu esi zvērs!Krekls 12. Feb 2012, 18:11
Viņš taču filmu ir redzējisosiic 12. Feb 2012, 18:02
ierunnaajaas viedaakais speciaalists coolCoool 12. Feb 2012, 14:20
Iesaku nolūrēt MotoCzysz C 1, tad varbūt kādam aizies līdz rievāmCoool 12. Feb 2012, 14:17
Laikam vairumam jāatgriežas skolas solā, lai atkārtotu kas ir grieze un kas ir inerces moments.mezavecis 12. Feb 2012, 14:07
Par vardu inerce un zirgi- skiet butiska saistiba..zirga speki ir speja laika vieniba veikt konkretu darbu,attiecigi vieglaku kokeni ir iespejams isaka laika spridi ar mazaku speku pagriezt..rezume vieglaka klokene dos papildus hp..griezes moments ir speks ar kuru ta klokene tiek pagriezta..
P.s varbut ko jaucu un kludos, bet skiet skola ko tadu macija..
MIGs 12. Feb 2012, 12:49
Ražotāji norāda tikai zirgus un griezi, bet nenorāda inerci.Taisni inerce ir tas, kas piemīt smagai kloķenei. Piemērota ielas braukšanai vai kādam traktoram.
Kad KTM Duke biju norāvis motora ķēdi un saliecis kloķenes atsvaru kādu laiku braukāju bez tā. Mocis bija asāks un jestrāks, lai gan vairāk vibrēja un purinājās. Uzliekot atsvaru atpakaļ bija iespaids, ka mocis ir kļuvis garlaicīgāks.
osiic 12. Feb 2012, 12:15
Trases mocim nav liela vajadziiba peec baigaas griezes. Piemeeram MotoGP mochiem klokjenes ljoti apsliipetas - kaa nekaa mocim gandriiz 20K apgriezienu.Bet vispaar malacis
shkapars 12. Feb 2012, 11:04
patiesībā jau manai kloķenei svars nav noņemts ļoti daudz, max kaut kādi 20%. salīdzināšanai šada izskatās F1 kloķene, svara gandrīz nekādashkapars 12. Feb 2012, 10:58
Daži netā atrasti griezes momenta skaidrojumi:1) Kas ir griezes moments? Tas ir spēks, kas jāpieliek, lai pagrieztu kādu priekšmetu. Mūsu gadījumā tā ir kloķvārpsta. Pieliekamā spēka lielums iekšdedzes dzinējā ir tieši atkarīgs no maksimālā attāluma starp kloķvārpstas centru un rēdzes (tā tehniski sauc kloķvārpstas klaņa kakliņu) centru. Jo lielāks attālums, jo mazāks nepieciešamais spēks. Tāpēc t.s. “gargājiena” dzinēji, kuriem šis attālums, pazīstams arī kā virzuļa gājiens, ir lielāks par cilindra diametru, teicami “ceļ” jau pie zemiem apgriezieniem. Citiem vārdiem, tie ir elastīgi. Tātad griezes moments ir darba mērvienība, mūsdienās to parasti mēra ņūtonmetros (Nm), izņemot dažas angliski runājošās zemes, kur lieto arī citas mērvienības.
2)GM ir pagriezējspēks pielikts ap griešans asi. Tas ir merīts kā spēks reizināts ar attalumu no ass. Piemērs: kad jūs pieskruvējat skrūvi, jūs pieliekat pie tā zināmu GM. Ja atslēgas garūms ir 20 cm (0.2 m) un pielikts spēks ir 50 N (50 njutoni), tad griezes moments ir 0.2 x 50 = 10 Nm (10 njuton-metri). GM nav obligāti saistīta ar kustību: ja jūs jau pieskruvējat to skruvi ar 10 Nm griezes momentu, paņemat īsāku atslēgu (0.1 m) un meģināt pieskrūvet vēl, tad kustība nenotiek, kaut vai jus pieliekat 5 Nm momentu.
tātad tam nav sakara ar kloķenes svaru. bet, ja būs smagāka kloķene, tad pieliekot to pašu spēku tajā pašā punktā, kloķene iegriezīsies lēnāk. kloķenes svaram ir sakars ar inerces spēkiem, tāpēc motors ar smagāku kloķeni ir vienmērīgāks savā darbībā. angliski ir labs vārds apzīmēšanai moča darbību ar vieglāku kloķeni, tad mocis ir "jerky", grūti iztulkot latviski
genaadijs 12. Feb 2012, 10:44
mjaaaa. ir ok.kodijs 12. Feb 2012, 01:10
Nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet vai samazinot kļoķvārpstas rotējošo masu nesamazinās griezes moments? Manā skatījumā gana svarīgs dotums.P.S. Esmu tikai amatieris
VATERLAND 12. Feb 2012, 00:39
Maarcis tikko paarspeeja NiksoonuTB 11. Feb 2012, 21:36
Škapar, tu i monstrsshkapars 11. Feb 2012, 21:35
jā, tie vieglie riteņi ir baigi labā štelle .. diemžēl, dārgāki par manu moci kopāmarcis 11. Feb 2012, 21:28
Ja drīkst iestarpināt nedaudz teorētisko mehāniku..Mocim ar šķērsām iebūvētu kloķvārpstu ir trīs lieli žiroskopi - viens, kā jau Škapars pieminēja kloķvārpsta, un divi, vēl lielāki - abi riteņi, jo sevišķi pakaļējais. Vēl ir ģenerators, ātrumkārbas vārpstas.. Žiroskopisko efektu nenosaka ne tik daudz rotējošā ķermeņa masa, cik masas izvietojums no rotācijas ass. Svarīgi ir samazināt masu, kas ir tālāk no rotācijas ass. Ko arī mūsu zēni ir izdarījuši. Ja varētu virtuāli masu, kas ir kloķenes vaigos pārvietot tuvu/tuvāk centram, tad kloķene grieztos ātrāk tieši ar tādu pašu kopējo masu. Ar riteņiem ir dārgāk - tur neko nenovirposi, jāpērk kaltie diski no NASAs pavadoņiem. Tamdēļ arī katru jaunu paaudzi baikiem ir novērojamas izmaiņas priekšējo bremžu disku diametros - enžinieri visu laiku meklē zelta vidusceļu starp bremzēšanas efektivitāti (kas lielāka diam. diskam ir efektīvāka) un bremžu diska/-u izraisīto inerci rotācijas rezultātā (kas samazina vadāmību).
Pēc intuīcijas izskatās, ka moča stabilitāti visvairāk nosaka pakaļējais ritenis, jo tam ir relatīvi liels radiuss ar masas koncentrāciju tālu no rotācijas centra.
Tāpat, kā rotējošiem ķermeņiem, arī svārstiem ir īpašība saglabāt savu svārstīšanās (rotācijas) plakni (Škapara piemērs ar riteni). Viens no veidiem, kā var pierādīt, ka Zeme griežas (ne no kosmosa) ir kaut kādā baznīcā, kur ļoti augstā kupolā bija iekārts milzīgi garš svārsts. Ja to iesvārsta, tad liekas, ka svārsts maina savu svārstīšanās plakni. Patiesībā svārsts svārstās vienā plaknē, savukārt Zeme ir tā, kas griežas.
[1-20] [21-40] [41-60] [61-80] [81-100] [101-120] [121-140] 141-160 [161-174]