1836 piektā ekspedīcija, pirmā diena

Saulainajā 1.septembra pēcpusdienā pulcējamies Alūksnē, Renāra vecāku mājas pagalmā, no kura uzsāksim motorizēto ekspedīciju Latgales virzienā. Moči apauti jaunās pastalās, savesti kārtībā un Renāra tēta Aigara aprūpēti, klīrīgi dižojas moto tehnikas mekā - mājas garāžā.

Ekspedīcijas pamatsastāvam pirmās dienas posmā pievienojas prāvs atbalstītāju skaits - Renāra tētis Aigars, kā arī vietējie alūksnieši Jānis un Artis.

Tāpat komandas sastāvu uz šo posmu pastiprinājis Matīss Karro, kuram pēc ceļgala operācijas sācies rehabilitācijas posms un beidzot ir iespēja pēc iegūtas A kategorijas legāli atrasties ceļu un bezceļu satiksmē.

Meža takas Zeltiņu virzienā ir lieliskas, un haskiji ar jaunajām krosa pumpenēm gavilē uz pielijušajiem un dubļainajiem ceļiem.

Latvijai atrodoties aiz dzelzs priekškara, mūsu zemē tika izveidotas vairākas slepenas PSRS militārās bāzes, kas līdz pat mūsdienām slēpj dažādus noslēpumus. Viens no tādiem militāriem objektiem ir Zeltiņu raķešu bāze, kuras pamestā infrastruktūra kā spēcīgs magnēts joprojām vilina tūristus ar visdažādākajiem nodomiem.

Zeltiņu karabāzē ir saglabāts un pieejams apskatei arī Ļeņina galvas atveids, kas padomju laikos bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi.

Pie Iļjiča galvas satiekam filmu studijas Robyworks radošo komandu, kas veido sižetu jaunākajiem darbiem.

Līdz ar tumsu ieripojam Ates brīvdabas muzeja teritorijā, kur siena pūnītē pie dzirnavu dīķa un ugunskura priecājamies par lielisko saulrietu un zvaigznēm debesīs.