Jaunie GATSO fotoradari uzrāda viltus mērījumus!

Lūk, 2015.gada 09.marta protokols lēmums, kurā pārkāpumu fiksējis jaunais fotoradars GATSO. Kravas automašīnai MAN plkst.13:26:37 fiksēts ātrums 106 km/h pie atļautā ātruma 70 km/h (atņemot kļūdu – 102 km/h). Vienīgi te ir dažas “nianses”!

Pirmkārt, automašīnai ir rūpnīcas ātruma ierobežotājs 90 km/h!

Otrkārt, 2002.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.548 “Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība” 6.punkts nosaka, ka ātruma ierobežotājierīces ātruma regulējums (iestatījums) ir tāds, lai kravas automobiļa ātrums nevar pārsniegt 90 km/h. Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja kreditētas institūcijas inspicēšanas sertifikāts apliecina, ka ātruma ierobežotājierīces regulējums ir 90 km/h. Tahogrammā ir redzams, ka 09.martā ātrums nevienā brīdī nav bijis lielāks par 90 km/h. Var strīdēties par laika sinhronizāciju un kādu ātrumu uzrāda tahogramma, bet neapstrīdams ir fakts, ka automašīna nav braukusi ātrāk par 90 km/h, jo nemaz nevar pabraukt ātrāk.

Treškārt, Autonama Skybrake GPS izdruka rāda, ka fotofiksācijas brīdī plkst.13:26 braukšanas ātrums bija vien 55 km/h. Turklāt no šīs izdrukas var redzēt, ka ātrums ne reizi nav pārsniedzis 80 km/h. Atkal var strīdēties par radara un GPS iekārtas laika iestatījumiem (visdrīzāk GPS iekārta rāda precīzāku laiku), bet nenoliedzams ir fakts, ka kravas auto nebrauca un nevarēja braukt ātrāk par 90 km/h. Tātad viennozīmīgi 106 km/h nevarēja būt šīs automašīnas braukšanas ātrums!

No teiktā ir vairāk kā acīmredzams, ka GATSO radari veic kļūdainus un neiespējamus mērījumus. Par Doplera tipa radaru kļūdu iemesliem jau rakstījām. Tāpat rakstījām arī par gadījumu, kur pasažieru autobusam ātrums no rūpnīcas ierobežots ar 100 km/h, bet policija uzstāj uz Iskra radara mērījumu 116 km/h (pretēji tahogrāfa un GPS rādījumiem, kas mazāki par 100 km/h). Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc CSDD slēpj šīs iekārtas tehnisko un lietošanas dokumentāciju, par ko arī jau tika rakstīts .

Bet, ko tad iesākt vieglo automašīnu un motociklu vadītājiem/īpašniekiem, kuru transportlīdzekļi nav aprīkoti ar tahogrāfiem un GPS iekārtām, lai tik uzskatāmi pierādītu, ka radars ir kļūdījies!? Atbilde vienkārša – jāmaksā par neizdarītiem pārkāpumiem, ja vien nevari pierādīt, ka pārkāpumu neesi izdarījis. Līdz ar to var vien zīlēt, cik sodi tiks iekasēti par kļūdainiem mērījumiem. Piebildīsim, ka Latvijā nav laboratorijas, kur pārbaudīt radara faktiskās darbības atbilstību ražotāja solījumiem (tas izkristalizējās kādā tiesu procesā saistībā ar Vitronic fotoradariem).

E.Džeriņš