BMW Motorrad 90 gadi- No R 52 uz R 63
|
|
||
Piecu gadu laikā kopš modeļa R 32 laišanas tirgū BMW Motorrad bija ieguvis kvalitatīvu tūrisma motociklu ražotāja reputāciju. Motocikli bija ar pārdomātu konstrukciju, uzticami, savukārt trasēs vairāk nekā spējīgi finišēt kopā ar pašiem labākajiem. Nu bija pienācis laiks panākumus pārvērst daudzveidīgā modeļu klāstā.
Foto: Motociklu “iebraucēji” un inspektori ar R 52 un R 62 BMW izmēģinājumu trasē.
Bija iecerēti vairāki modeļi – sporta un tūrisma mašīnas – ar 500 un 750 cm3 motoriem un divējādu vārstu novietojumu (augšējo vai sānu), dodot pircējiem plašākas izvēles iespējas.
Jauns motors M 57 ar 500 cm3 un sānu vārstiem kļuva par spēkstaciju modelī R 52, kas pārdošanā nonāca 1928. gadā. Tas, izsakoties mūsdienu valodā, bija bāzes modelis un faktiski aizstāja 1926. gada R 42 ar M 43 motoru. Tas kļuva par pēdējo 500 cm3 BMW motociklu, līdz 1936. gadā parādījās R5.
Šim trešās paaudzes boksermotoram bija 78 mm virzuļa gājiens agrāko 68 mm vietā, kas bija nepieciešams, lai motoru varētu izgatavot arī ar lielāku – 750 cm3 – darba tilpumu, saglabājot cilindra diametru 68 mm. 500 cm3 M 57 motorā cilindra diametrs bija 63 mm. Tas prasīja jaunu galvas konstrukciju ar seklāku degkameru ar lielākiem vārstiem. Ar jauno galvu motora platumu varēja saglabāt tādu pašu kā R 42, neierobežojot motocikla sasvēršanas leņķi.
Garā gājiena motors, uzstādīts jaunā rāmī, attīstīja 12 ZS pie 3400 apgr./min, un tā degmaisījuma veidošana bija uzticēta BMW 22 mm divu vārstu karburatoram, kas sevi bija apliecinājis kā uzticamu mezglu. M 57 izrādījās perfekts risinājums tūrisma bāzes modelī. Tas ģenerēja adekvātu jaudu, bet ekselentais griezes moments bija vairāk nekā pietiekams, lai motocikls būtu dinamisks arī ar blakusvāģi. Tā nebija spoža jaunākās paaudzes luksusa mašīna, taču modelis palīdzēja saglabāt neapturamo BMW attīstības tempu. Jaunā modeļa cena bija noteikta tāda pati kā R 42, ko tas aizstāja (1510 reihsmarkas).
Taču motociklu tirgū bija pieprasījums pēc lielākas jaudas, un motora darba tilpums kļuva par argumentu motocikla izvēlē – pat toreiz 500 cm3 daudziem vairs nešķita gana. Tilpuma palielināšana – tā sauca jauno spēli, un R 62 kļuva par BMW pirmo modeli ar 750 cm3 motoru.
Palielinot 500 cm3 motora tilpumu, BMW varēja pieteikties 750 cm3 klasē. Jaunais R 62 debiju piedzīvoja 1928. gada novembrī Londonas motociklu šovā. Jau atkal modelis bija orientēts drīzāk uz tūrismu, ne sportu, un šis lielāka tilpuma motors ar sānu vārstiem būtībā uzņēmās galveno tūrisma modeļu dzinēja lomu līdz pat 1942. gadam.
Patiesībā M 56 motors bija ļoti līdzīgs 500 cm3 M 57. Tam bija pastiprināts motora bloks un kloķvārpsta, un līdz ar tilpuma palielināšanu tam tika pilnveidota arī eļļošanas sistēma. Šis modelis un citi tūristi, kas sekoja vēlāk, bieži bija īsti darba zirgi, tādēļ, lai saglabātu BMW reputāciju, eļļošanas sistēmas uzlabošana bija ļoti no svara.
Citu jauninājumu vidū bija pastiprināta pārnesumkārba, lielāka diametra bremžu trumulis priekšējā riteņa rumbā un galvenais pārvads ar koniskiem spirālzobu zobratiem. Tas bija tūrisma modelis, taču vērība tika pievērsta arī klīrensam. Iepriekš izmantotie vārstu vāki tika paturēti, jo nodrošināja optimālu dzesēšanu un aizsardzību. No iepriekšējiem modeļiem tika pārņemts arī BMW 22 mm karburators, kas pie 3400 apgr./min ļāva attīstīt 18 ZS (50% vairāk nekā R 52 ar 12 ZS). Motocikla maksimālais ātrums bija 115 km/h, un tam bija ievērojami vairāk griezes nekā 500 cm3 modelim.
1928. un 1929. gadā R 52 un R 62 atrada vairāk nekā 8700 pircēju, pārdošanas rādītāju ziņā apsteidzot priekšgājējus, turklāt sekmīgas izrādījās arī vēlākās sportiskās versijas. Nākamais loģiskais solis bija puslitra modeli (R 57) apgādāt ar motoru no R 47 sporta motocikla, kam bija augšējais vārstu novietojums. Ar tādu pašu jaudu kā priekštecim, uzlabotu šasiju, piekari un bremzēm BMW izdevās pārdot tūkstoti R 57, un tas, neraugoties uz 20% cenas pieaugumu, salīdzinājumā ar R 52. Tiesa, tā galvenais konkurents BMW klāstā bija ar lielāku motoru apgādātais R 62, kas varēja piedāvāt 750 cm3 motora priekšrocības, taču maksāja tikai 10% dārgāk par mazāko R 52.
Taču tālaika benzīngalvas visvairāk interesēja kāds cits modelis – R 63. Šī R 62 paaugstinātas jaudas versija attīstīja augstus apgriezienus un, kaut gan maksāja mazāk par pirms pieciem gadiem klajā laisto R 32, ar 2100 reihsmarku cenu bija dārga izvēle.
R 63 bija alumīnija virzuļi, un – veiktspējas iespaidā – prese to iesauca par Zelta bultu. R 63 motors attīstīja 24 ZS – iespaidīgs rādītājs tam laikam, un, lai arī tam bija augstāks degvielas patēriņš nekā priekštečiem (5,1 l/100 km), tā 120 km/h maksimālais ātrums padarīja R 63 par tālaika ātrāko sērijveida BMW, vienu no ātrākajiem motocikliem vispār, un tas nenovēršami pievērsa daudzu interesentu uzmanību.
Posmā no 1928. līdz 1930. gadam BMW montāžas līnijas pameta 1800 vienību – iespaidīgs rezultāts R 57 un R 63 OHV kontā, bet pie apvāršņa jau bija redzami citi modeļi – R 11 ar “zvaigznes rāmi” un R 16.