Drošas braukšanas priekšnoteikums motociklistiem - atbilstošs apģērbs

Nesen publicētajā rakstā par drošas braukšanas pamatprincipiem „Drošas braukšanas skolas” apmācības direktors Artūrs Priednieks norādīja, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem motobraucējiem ir atbilstošs speciālais aprīkojums- aizsargķivere, cimdi un kombinezons.

Speciālais aprīkojums ir domāts, lai pēc iespējas pasargātu motociklistu no iespējamām traumām pat pie visniecīgākā kritiena.

Pavasara un rudens sezonā, kad ārā ir zemāka gaisa temperatūra speciālos kombinezonus motobraucēji izvēlās labprāt, taču iestājoties siltajai un pat karstajai vasaras sezonai, aizvien biežāk ielās un uz ceļiem var manīt motociklistus pludmales šortos un T-kreklos, labākā gadījumā ar aizsargķiveri.

Taču šāda veida apģērba izvēle motociklistam jebkāda kritiena gadījumā var beigties ar nopietnām traumām, tāpēc neatkarīgi no tā, cik augstu pakāpies termometra stabiņš, rūpējoties par savu drošību, motobraucējiem tomēr vajadzētu šortu un krekliņu vietā izvēlēties drošu aizsargtērpu.

Saprotams, ka Pirmā Pasaules kara laika motociklistu ādas jakas būtiski atšķiras no šobrīd pieejamām, jo gadu gaitā attīstoties dažādām tehnoloģijām, aizsargtērpu materiāli un dizains ir pilnveidoti tā, lai tie ne tikai lieliski pasargātu motobraucēju no laika apstākļu ietekmes, būtu ērti un „elpojoši”, bet arī, lai tie nodrošinātu pēc iespējas lielāku aizsardzību pret traumām kritienu gadījumos.

Kombinezoni un divdaļīgie komplekti tiek ražoti gan no dabīgās dzīvnieku ādas, gan no sintētiskiem materiāliem. Tie ir pieejami dažādās krāsu kombinācijās, kā arī klasiski melni.
Izvēloties apģērbu ir jāatceras galvenais – tam obligāti jābūt cieši pieguļošam, gandrīz kā otrai ādai, jo tikai tā tas spēs nodrošināt maksimālu aizsardzību.

Pielaikojot jaku jāpievērš uzmanība plecu daļai, vai tā nav par šauru, jo brauciena laikā roku pozīcija ir atšķirīga nekā miera stājā, tātad, jakas piedurknēm jābūt pietiekami garām, lai tās nedaudz nosegtu arī cimdus, bez jebkādām spraugām. Ādas jaka, protams, nebūs tik elastīga kā jaka no tekstilmateriāla.
Tāpat jakai ir jābūt cieši pieguļošai arī gurnu daļā.
Arī bikses nepieciešams izvēlēties tik garas, lai bikšu galus varētu ērti ielikt zābakos.
Tuklāt bieži vien dažāda veida iestrādātie, dekoratīvie rotājumi uz biksēm var izraisīt nepatīkamu ādas kairinājumu, tāpēc jāpievērš uzmanība, vai vīles, kniedes un uzdrukas nerada nevajadzīgu diskomfortu.

Ja ir paredzēts iegādāties aizsargtērpu no tekstilmateriāla, tad zem tā var vilkt arī ikdienas vai sporta apģērbu, kuram noteikti ir jābūt mugurā, kad tiek izvēlēts konkrētais aizsargtērpa modelis, jo tas nekādā gadījumā nedrīkst būt par lielu, citādi braucot tas plivināsies un izraisīs papildus trokšņus, kas var novērst vadītāja uzmanību. Savukārt kritiena gadījumā šāds, nepareiza izmēra apģērbs, var izraisīt nevis slīdēšanu, bet gan kūleņošanu.
Šāda veida aizsargtērpus motobraucēji bieži izvēlas, jo tie labāk pasargā no karstuma, aukstuma, vēja un lietus, turklāt tie ir elastīgāki, „elpojošāki” un ātri žūstoši, kurus lielākoties izgatavo no ballistiskā neilona, kevlāra, likras un „Goretex”.

Tikai atbilstošā izmēra tērps ar aizsargiem visās nepieciešamās vietās-uz elkoņiem, ceļgaliem, pleciem un muguras – nodrošinās tā efektivitāti pat vairākus gadus.