Moto braukšana ziemā- Mpower lietotāja raksts

1. Vai nav auksti? Vai nav auksti ir galvenais jautājums, kuru cilvēki uzdod satiekot! Auksti nav. Neesmu šoziem pat slēdzis rokturu apsildi. Protams ir maisi uz stūres un varbūt tas nav diez ko estētiski, bet funkcijas pilda ļoti labi, Lielajā salā (zem -15 grādiem) uzliku Tucano Urbano „gaucho” – moča segu. Paldies „maniac” par ierosinājumu un padomu. Pilda funkcijas ļoti labi.

Ja 2009./2010. gada ziemā nežēlīgi sala pēdas, tad tagad tas tika atrisināts ar „gaucho” palīdzību. Ķivere ir standarta integrālā un tas var radīt problēmas aukstā laikā. Situāciju glābj adīta „bandīta” maska, tikai acis un mute vaļā. Ja ķiveres stikls aizsalst, tad paceļam augšā stiklu un maucam kādu brīdi tālāk. Krosa ķivere tādā aukstumā vēl šajā sezonā nav izmēģināta, 2009/2010 pāris reizes ziemā braukta, bet sajūtas izgaisušas!

2. Riepas
Ar riepās viss ir sarežģīti, ļoti, ļoti sarežģīti. Motoletas.lv ieteica Mefo Explorer, bet ne pumpenes. Moci tiek darbināts pilsētas braukšanais visas ziemas garumā. 2009/2010 sezona tika pievarēta ar parastām MEFO (bez radzēm) un spiedienu ap 1,0 atmosfēru. 2010/2011 ziemas sezonā tika ieviestas radzes – Maxigrip HM11 (paldies JR par sabakstīšanu). Ļoti ērti, kā koka skrūves ieskrūvē un tāpat pavasarī izskrēvē. Archy96 ieteica Petroshina. Varbūt, bet nav vaļas organizēt pārbūvi uz nepieciešamajiem riteņu izmēriem. Teikas Arnis ieteica sagraizīt to pašu MEFO, tas arī vēl nav izmēģināts.

3. Tehniskās lietas
Jauna ķēde pa ziemu var izbeigties, tas ir neapstrīdams fakts. No jaunas tā ir pārvērtusies par gandrīz līdz galam nospriegotu. Nākamo ziemu tā nepārvarēs. Rūsa ir liela problēma. Lietots tiek Yamaha XT 600e. Rāmis ir rūsā, riteņu diski, „bikses” utt. Atsevišķas skrūves vairs mājas apstākļos dabūt vaļā nevar. JR protams ar to tiktu galā, bet man neizdodas. Ziemā izbeidzās abu riteņu gultņi. Priekša samainīta, bet aizmugure vēl gaida savu kārtu, lēnām pakaļa vibrinās, bet varbūt tas no radzēm. Jauns līdzeklis rūsas apstādināšanai, kas tiek pielietots, ir ACF-50. Pagaidām agri ko teikt, bet web pasaule šo līdzekli slavē. Nu jā tagad krāsa ir nolīdusi arī no motora.

4. Ķibeles
Braukšana ziemā provocē ķibeles. 2009/2010 sezonā uz prakstiskas peredzes izjutu, ka mocim nepatīk auksts laiks, pie -15 grādiem lekt tam nepatīk. Rezultātā izsists startera relejs un nedēļa bez riteņiem. Tāpat nemitīgs čakars ar iedarbināšanu svečvada pi.... rezultātā. Pašam nešķiļas, bet moci savāc JR ar busu un iedarbina to pie izkraušanas. Pilnīgs sviesc. Rezultātā sāka šķilties vienkārši izkustinot svečvadu. Vasarā situācija tika uzlabota notinot svečvadu ar jēlgumijas lentu. Vairs iedarbināšanas problēmas nebija.
2010/2011 ziemas sezona sākās ar pāris nolauztiem pagrieziena rādītāji, trolejbusu riteņu noslīpētu pieturvietu apmeklēšanas sekas. Parādījās atkal problēma ar iedarbināšanu, dzinējs bija jāgriež un jāgriež līdz piešķīlās. Atkal situāciju atkoda JR un tagad ar 5-6 gāzes ručkas kustībām pirms šķilšanas viss tiek atrisināts uz urrā.

Cik reizes nokritu?
Kā jau minēju, tad manas labākā ziemas atmiņa ir nokļūšana piebrauktā pieturā ar neizstieptu kāju. Godīgi teikšu, ka pat nepaspēju piefiksēt, ka esmu jau nokritis, cik ātri tas bija.
Nežēlīgas problēmas sagādā lekšana no vietas špūres otrā, ja sniegs pa vidu ir kādi 5 cm. un vēl irdens. Tas sagādā daudz karstu emociju. Pakaļas slidināšana līkumos un vēl bruģis arī iederas šajā uzskaitījumā.
Vienreiz pie radio 101 pārpiļiju pār sarkano gaismu (vēl radzes nebija) - bremzējam it kā maigi, pakaļa riktīgi pa kreisi, atsitiens ar kāju - bišku par daudz un ir pakaļa atkal pa labi, rāviens ar stūri arī pa labi, esam taisni, bremzējam, slīdam, ai nav vērts un maigu gāzi pārbrucam pie sarkanās, pamājot sorry startējošiem auto džekiem).

Vai mocis ir dzīvs?
Mocis protams neizskatās, kā to iegādājoties. Bet tas brauc un tas ir galvenais. Cik nu varēšu tik uzfrišināšu kārtējai ziemai.

Kāds kaifs?
Nesen parādījās nepieklājīgs jautājums – kāds kaifs! Atbilde ir vienkārša kā pasaule: „U kazdovo svoji zamaročki” (Katram savas īpatnības). Nu neciešu es sabiedrisko transportu un pie darba nevar noparkoties ar mašīnu.
Pāris reizes uz darbu braucu ar ričuku moto vietā. Izbeidzu, kad gandrīz pārlidoju pāri Gaisa tilta margām. Goda vārds daudz netrūka.

Kādu pirktu nākamo ziemas moci?
Ja nu kādreiz sanāk meklēt moci braukšanai ziemā, tad sarakstā ir parādījies suzuki dr-z 400. Pagaidām pieņemu, kas tas ir tik neprātīgs sadisms pret labām mantām, ka labāk par to pat nedomāt. Tāpēc ziemas zirdziņš jāmēģina uzturēt formā.

Vārds mocim:
„Tā jau saimnieks ir ok. Pa dienu un nakti tur stallī, bet kā izved no staļā tā putas mutē. Prāta viņam noteikti nav. Tāpēc es jau spurojos, lēnām nolaižu gaisu riepās, a viņš priecīgs lēkā pa mani un priecājas „labāk turās, labāk turās”. Āpsis gatavais. Ak jā decembrī izdomāja eļļas līmeni paskatīties – no septembra biju jau daudz pa daudz aprijis. Tagad katru nedēļu apskata, baidās ka man atkal nepiemetas ēstgriba. Gan es viņam vēl parādīšu. Tagad vienmēr, kā iedarbina, tā es padūmoju eļļu bišku ārā. Tikko uz sezonam beigām nopūta mani ar kaut kādu draņķi. Es veselu diennakti žuvu. Pārcentās. Un uzkabināja segu – ibio. Kas es viņam kāds zirgs vai. Citreiz guļu, bet te atnāk 11 naktī mani apčamdīt. It kā mājās tam ko čamdīt nebūtu. Ibio”

Raksta autors: MOTOpower lietotājs- allexis