Motobraukšana satiksmē Nr.3

5. Apžilbinošās gaismas. Jūs atgriežaties mājās pēc garāka izbrauciena. Brauciens sanāca ilgāks nekā bijāt plānojis, tomēr liela steiga nav, jo ir brīvdiena, un nav noteikts cikos precīzi ir jābūt mājās. Pievakarē satiksme ir intensīva, norietošā saule nepatīkami spīdina tieši virs horizonta, kā arī pēc ilgstošā brauciena esat mazliet saguris, tāpēc jūs nolemjat kādu brīdi nogaidīt.

Tuvākajā degvielas uzpildes stacijā jūs pielejat pilnu bāku, pasūtiet ātras vakariņas, un, kamēr ēdat, jūs samainiet ķiverei stiklu uzliekot caurspīdīgo, kas paredzēts braukšanai tumsā.

Pēc atpūtas jūs turpiniet ceļu jau krietni vakara krēslā, un pēc brīža paliek pavisam tumšs. Ceļš iet caur mežu, tāpēc brīžiem šķiet, ka ir melna nakts, bet tas arī ir kvalitatīvs, un slaidos līkumus izbraukt ir patīkami un aizraujoši, vēl jo tāpēc, ka tumsā ātrums šķiet lielāks. Vienīgi dažas pretī braucošās automašīnas palaikam iespīdina gaismas jums acīs, kādēļ katru reizi uz mirkli apžilbstat. Arī nākamais pretimbraucējs, kurš parādās no pagrieziena priekšā, iespīdina acīs nenoregulētu priekšējo lukturu gaismu. Iespīdina mazliet vairāk nekā citi, tieši tad kad jūs piedodat gāzi, lai sasniegtu nākamo līkumu, un jūsu uz mirkli pazaudējat redzamību.

Kad redzamība atjaunojas, jūs redzat, ka uzņemtajā ātrumā strauji šķērsojat sadalošo joslu, un atrodoties pretējā virziena joslā jums jāpaspēj samazināt ātrums un vēl iegriezt pagriezienā. Tas knapi izdodas tikai pateicoties tam, ka pa pretējo joslu neviens tajā brīdī nebrauc.

Pirms braukšanas protams ir jāpārliecinās, ka pašam darbojas apgaismes ierīces, kā arī tumsā būtu jālieto tikai caurspīdīgais stikls bez tonējuma. Atcerieties, ja pretimbraucošās gaismas apžilbina, acīm ir vajadzīgs laiks, lai tās atkal pierastu pie tumsas. Ieteikums ir neskatīties uz pretim braucošajām gaismām tajā brīdī, kad jūs samainieties ar pretimbraucošo. Uz to mirkli labāk ir skatienu vērst uz ceļa apmali, tādejādi izvairoties no apžilbināšanas.


6. Aklā zonā.

Jūs braucat pa piepilsētas šoseju. Satiksme ir intensīva un visas joslas ir aizņemtas. Jūs koncentrējaties braukšanai, braucat pa savu joslu un ievērojiet distanci, lai būtu pietiekami vietas manevriem. Priekšā jūs redzat, ka labajā joslā notiek remonts un automašīnas cenšas savlaicīgi pārkārtoties jūsu joslā. Priekšā ir automašīna ar piekabi, kuru jūs nolemjat palaist sev priekšā un pieklājīgi atstājiet lielāku distanci kur tai pārkārtoties. Vienlaicīgi jūs pabrauciet mazliet pa kreisi, lai pārliecinātos, ka auto vadītājs jūs redz savā spogulī.

Nākamajā mirklī jūs redzat, ka no labās puses jūs noteikti spiež nost no ceļa mikroautobuss. To jūs nebijāt plānojuši palaist sev priekšā. Mikroautobuss tik noteikti jums virzās virsū, ka nekas cits neatliek, kā nobraukt no joslas uz ceļa nomali, kas par laimi, ir asfaltēta. Braucot pa to jūs rādiet kulakus un signalizējiet mikroautobusa vadītājam. Ir redzams, ka tas tikai šobrīd pamana jūsu sašutumu, mazliet iztrūcies palielina distanci no priekšā braucošā, lai jūs varētu atgriezties joslā.

Motociklistam vienmēr ir jāatceras, ka motocikls ir grūtāk pamanāms nekā automobilis. Īpaši tas attiecas uz to transporta līdzekļu vadītājiem, kuri sēž augstu (kravas auto, mikroautobusi). Mikroautobusa vadītājs, visdrīzāk, paskatījās spogulī pirms manevra, bet neredzēja tur jūs. Jūs atradāties viņam aklajā zonā. Savukārt jums bija jāpadomā par to, vai blakus braucošie transporta līdzekļu vadītāji jūs redz. Konkrētajā situācijā šis variants bija jāpatur galvā, ka gadījumā, ja vadītājs jūs neredzēs, jums ir jāparedz vieta manevram.

6. Vēlreiz aklā zonā.

Ir patīkams vasaras vakars, un izbrauciens pa pilsētu līdz krogam, kur gaida draugi, ir tīrā bauda. Braukt ir patīkami, ja nu vienīgi satiksme ir mazliet intensīvāka nekā gribētos. Bet to atsver pašapziņa, ka braucat ar pulētu un hromētu ‘custom’ tipa motociklu, kurš pats par sevi jau ir mākslas darbs.
Negaidot, blakus joslā braucošais automobilis iebrauc jūsu joslā. Jūs esat spiests pavirzīties pa labi, un kamēr apsverat kā uz šādu manevru reaģēt, šis autobraucējs vēl samazina ātrumu it kā ar mērķi jūs speciāli notriekt.

Tad jūs saprotiet, ka tiešām, ir pēdējais laiks bremzēt, lai nenotiktu sadursme. Diemžēl arī auto sāk strauji bremzēt, lai iebrauktu veikalā, kas izrādās ceļa labajā pusē. Jūs panikā pārāk stipri nospiežat bremzes, sabloķējiet riteņus un vēl griežot stūri pilnībā apgāziet savu motociklu. To pamana arī autovadītājs un strauji apstājas. Krītot jūs atsperaties prom no motocikla, un šļūcot uz muguras pa asfaltu varat pamanīt kā tas atsitas pret apstājušos automobili. Braucot ar pilsētā atļauto ātrumu, jūsu vienīgā trauma ir pilnībā saplēsts ādas apģērbs. Savukārt motocikls līdz sezonas beigām pavadīs darbnīcā.

Lai vai cik nepiespiests šķistu brauciens, nedrīkst pazaudēt uzmanību. Pastāvīgi sekojiet apkārtējo vadītāju darbībām. Pat hromēts un citādi pamanāms motocikls nebūs ieraugāms, ja atradīsies autovadītājam aklajā zonā. Un, ja arī pēc CSN jūs saņemsiet, vismaz, morālu gandarījumu, ka vainīgais ir autovadītājs, pie šīs situācijas viennozīmīgi esat vainojams pats, jo ilgstoši atradāties autovadītāja aklajā zonā.

Ar cieņu, Motopower lasītājs- Sasha