Vai motociklistu vasara beigusies?

Kad pirms pāris dienām pirmo reizi medijos izskanēja paziņojums, ka A kategorijas transportlīdzekļiem (motocikliem) Ministru kabinets plāno piemērot 100 latu lielu transportlīdzekļa ikgadējo nodevu, domāju, ka esmu ko pārpratis. 25. novembra rītā Latvijas Radio premjers Dombrovskis to arī apstiprināja, jo mediji izplatot informāciju, kas vēl nav pieņemta. Savukārt nodevas apjoms būšot tieši uz pusi mazāks — 50 latu. Pamatojums šādai nodevai ir Latvijas sliktie finanšu rādītāji un motociklu kā luksusa preču esamība.

Esmu A un B kategorijas transportlīdzekļu vadītājs un īpašnieks — lai arī neilgu laiku, tomēr pietiekami, lai aizstāvētu gan savas, gan citu transporta līdzekļu intereses un pierādītu, ka šāds lēmums ir absurds.


2009. gada 24. novembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts šāds grozījums likumā «Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu»: «Izteikt 5. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: (1) Nodeva par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir 50 lati.» Tas nozīmē, ka līdzšinējā likuma «Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu» 5. panta 1. daļa «Nodeva par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir trīs lati» zaudētu spēku un motociklu nodeva tiktu palielināta vairāk nekā 16 reižu!

Jebkurš motocikla vadītājs apzinās Latvijas finanšu situāciju, tomēr nav pieļaujama tik strauja budžeta papildināšana uz vienas kategorijas autovadītājiem.

1. Motocikls tiek pozicionēts kā luksusa prece

Likumā un citos normatīvajos aktos nav definēts termins «luksusa prece». Tāpat jebkāda šā vārda pieminēšana ir tikai spekulācija un apzināta patiesības sagrozīšana, neņemot vērā objektīvus apstākļus. Motocikls ir viens no transporta līdzekļiem, kurš pēdējo divu gadu laikā strauji ieguvis popularitāti transporta vadītāju vidū, jo:

a) tas fiziski aizņem mazāk vietas, tātad to var vieglāk uzglabāt, pārvietot, tas aizņem mazāk vietas gan uz brauktuves, gan stāvvietā;
b) tas ir ar mazāku degvielas patēriņu (tādējādi tiek uzlabota Latvijas importa un eksporta starpība, jo mazāk degvielas jāiegādājas);
c) tam ir mazākas uzturēšanas izmaksas — apdrošināšanas, remonta u. c. izmaksas ir vismaz divas reizes mazākas;
d) tas ir videi draudzīgāks (tā izmeši ir mazāki).

Visu šo uzskaitīto iemeslu dēļ jebkura lielpilsēta ir priecīga, ja motobraucēju skaits palielinās uz autobraucēju skaita rēķina.

2. Motocikls autoceļus bojā mazāk

Likuma «Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu» 2. pantā «Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis» minēts: «Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis ir veidot valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas finansiālo pamatu.» Loģiski, ka šīs uzturēšanas izmaksas palīdz segt maksātspējīgākā kategorija un tie, kas to visvairāk izmanto. Šajā gadījumā tas ir pilnīgā pretrunā ar likuma mērķi, jo motocikli ir viens no vismazāk ceļus bojājošajiem transporta līdzekļiem, savukārt par motociklu īpašnieku finansēm pētījumu nav.

Jau līdzšinējā kārtība attiecībā pret motobraucējiem nav bijusi godīga — motobraucējiem, tāpat kā citu transporta līdzekļu īpašniekiem, reizi gadā jāiziet tehniskā apskate, lai gan motocikla lietošana Latvijas klimatiskajos apstākļos ir iespējama ne vairāk kā sešus mēnešus.

3. Motocikla vadītājs bieži vien ir arī autotransporta vadītājs

Motociklu īpašnieki bieži vien ir arī autotransporta īpašnieki, tas nozīmē, ka vienlaikus transporta vadītājs var izmantot tikai vienu no diviem transporta līdzekļiem un visbiežāk sliktas redzamības, sliktu laika apstākļu un rudens, ziemas, pavasara laikā tas ir par labu autotransportam. Palielinot vienlaikus abām kategorijām nodevu, šīs transporta līdzekļu īpašnieku grupas dzīves apstākļi tiek strauji pasliktināti. Turklāt motocikla un autotransporta īpašnieks ir vienlaikus samaksājis par abiem transporta veidiem ikgadējo nodevu, veicis abiem transporta līdzekļiem tehnisko apskati, veicis apdrošināšanu. Tātad motocikla īpašnieks, ja viņš ir arī autotransporta īpašnieks, jau veicis dubultu apmaksu.

4. Likumprojekts iznīcina mazo biznesu un apsmej speciālos dienestus

Turklāt likumprojekta izstrādātāji nav ņēmuši vērā, ka motociklus izmanto gan valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki, speciālie dienesti. Tādējādi ir muļķīgi apgalvot, ka policija izmanto luksusa preci savu darba pienākumu veikšanai. Tāpat motociklus izmanto kurjerpasts, savukārt šāda nodevas palielināšana nestu strauju izdevumu palielinājumu, kas spiestu pašnodarbinātos vai ar motocikliem darbā pieņemtos darbiniekus atteikties no šā transporta līdzekļa.

5. Likumprojekta rezultāts nesniegs plānotos finanšu ieguvumus

Kā jau iepriekš minēju, motociklus to īpašnieki izmanto mazo izmaksu un vienkāršās uzglabāšanas dēļ. Samazinot šos motīvus, divu transporta līdzekļu īpašnieki var atteikties tieši no motociklu uzturēšanas, turklāt to ir ļoti vienkārši izdarīt, jo motociklu var noņemt no uzskaites un noglabāt to relatīvi nelielā telpā. Tāpat jārēķinās, ka motociklus par savu vienīgo transporta līdzekli bieži izvēlējās gados jauni cilvēki, kuriem bija labi atalgots darbs. Tāpat liela daļa jaunu cilvēku pēdējos gados strādāja būvniecībā, kur viņu vecuma dēļ tā bija priekšrocība. Šo cilvēku ienākumi ir strauji samazinājušies un, iespējams, ka darbs ir zaudēts. Tādējādi viņu finansiālā situācija ir strauji pasliktinājusies un vēl viens papildu slogs, nenoliedzami, novedīs pie atteikšanās no motocikla. Diemžēl nav noslēpums, ka motociklistu vidū ir vadītāji, kuri jau līdz šim uz policiju raudzījušies ar skepsi un to ignorējuši. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā pastāv risks, ka šādu vadītāju skaits pieaugs. Turklāt tie ne tikai nemaksās ikgadējo transportlīdzekļa nodevu (ko parasti veic tehniskās apskates laikā), bet, izvairoties no tās, neveiks transporta apskati un, visdrīzāk, arī tā apdrošināšanu. Tādējādi valsts tieši un pastarpināti vēl vairāk zaudēs finanšu resursus.

Savukārt, lai izvairītos no soda (kurš pēc likumprojekta pieņemšanas būs mazāks nekā ieguvums no nelikumīgas rīcības!), motocikla vadītāju mukšana no policijas varētu palielināties, tātad palielināsies arī cietušo un bojā gājušo skaits.

6. Nedaudz matemātikas

Atbilstoši LR Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapas datiem reģistrēto automobiļu skaits mēneša sākumā uz 2009. gada oktobri Latvijā bija 35 246 reģistrētu motociklu un 929 259 vieglo automobiļu. Pieņemot, ka pilnīgi par visiem motocikliem tiek iekasēta līdzšinējā nodeva trīs lati, valsts ieguvums līdz šim ir 3x35 246=105 738 lati, bet pēc pieņemtajā izmaiņām 50x35246=1 762 300 latu.

Aprēķinā pieņemsim, ka pilnīgi visi veiks nodevas apmaksu, kas gan noteikti ir pretrunā ar realitāti.

Uz pieņemto grozījumu pamata tiks iegūti Ls 1 762 300–Ls 105 738=Ls 1 656 562. Kā šos līdzekļus (ja tie ir nepieciešami ceļu uzturēšanas nodrošināšanai!) iegūt?
A. Definēt luksusa klases transporta līdzekļus un krietni paaugstināt to ikgadējo nodevu. Tā, piemēram, pieņemot, ka Latvijā ir 100 vieglo automašīnu, kuru vērtība pārsniedz Ls 100 000, un par katru no šīm automašīnām būtu jāmaksā Ls 1000 nodeva, kopējais ieguvums būtu Ls 1 000 000. Tāpat papildu ieguvumu iespējams gūt no luksusa klases jahtām un kuteriem, dažādiem lidaparātiem u. tml. luksusa transporta līdzekļiem!

B. Visu vieglo transporta līdzekļu, kuru vērtība pārsniedz 200 minimālo algu robežu (alga, ko daudzi Latvijas iedzīvotāji nopelna vairāk nekā 16 gadu laikā!), likmi papildus dubultot. Tā kā vairākums no šiem transporta līdzekļiem ir džipveida (tādi kā «BMW X5», «X6», «Porsche Cayenne», «Audi Q7», «Lexus RX 300», «RX 400», «RX 400H» , «Toyota Land Cruiser» u. c.), tad to nodevas būtu nevis plānotie Ls 90–110, bet gan Ls 180–220 gadā, kas, pieņemot, ka šādu transporta līdzekļu Latvijā ir tikai 1000, ienestu valsts budžetā 1000x110=Ls 110 000.
C. Palielināt pirmo reizi reģistrēto motociklu nodevu par Ls 100, kas, pieņemot, ka gada laikā reģistrē 1000 motociklu, dotu papildu līdzekļus Ls 10 000.
D. Solidāri, kā vairākumam pārējo transporta līdzekļu, motocikliem palielinātu nodevu divas reizes uz Ls 6, papildu ieguvums 3x35246=Ls 105 738.
Kopā vismaz Ls 1 000 000+Ls 110 000+Ls 10 000+Ls 105 738=Ls 1 225 738.

Savukārt atlikušos Ls 1 656 562–Ls 1 225 738=Ls 430 824 var iegūt, palielinot katra vieglā auto transporta nodevu par Ls 0,50 (0,50x929 259=Ls 464 629,50).

Ir skaidrs, ka nākamgad Latvijā motovasara sāksies ar mazāk motocikliem nekā šogad neatkarīgi no pieņemtajiem lēmumiem, jo smagā finanšu situācija skar ne tikai valsts budžetu, bet pirmām kārtām katru valsts iedzīvotāju, tātad arī motobraucējus. Tas savukārt iespaidos motociklu tirgotājus, servisus, rezerves daļu tirgotājus, apdrošinātājus un rezultātā atkal valsts budžetu. Savukārt, veicot nesaprātīgus, nesamērīgus soļus un lēmumu pieņemšanā neiesaistot visas puses, tostarp motociklistu klubus, pieņemto lēmumu sekas var būt negatīvākas un situācija var būt sliktāka, kāda tā ir jau pašlaik!