Motociklu bēgšana no policijas un Stalkers – neliela pamācība, kā ceļu policisti safabricē lietas
|
|
|
||
Par bēgšanu transportlīdzekļu vadītājiem ir paredzēts visbargākais sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk „LAPK”) – 3 gadi tiesību atņemšana, naudas sods LVL 500, administratīvais arests 10-15 diennaktis un 8 soda punkti, kuri nedzēšanas 5 gadus! Turpmāk minēšu konkrētus piemērus -pa diviem tiesu prakses piemēriem par katru no divām pēdējām vasarām par to, kā ceļu policisti safabricē bēgšanas lietas motociklistiem.
Runa ies par četriem pamācošiem gadījumiem, kur motociklisti nebija izdarījuši pārkāpumus, par kuriem policisti viņus nepamatoti apsūdz. Turklāt divās no šīm lietām bija videoieraksti, kuros lieliski redzama sen zināmā patiesība, ka Stalkers motociklus neķer (Stalkers ķer vienmēr lielāko objektu, nevis tuvāko vai ātrāko transportlīdzekli!).
Vispirms par juridisko pusi. Ja policists stādina un motociklists pabrauc viņam garām, tad par to sods ir tikai LVL 10,00 (saskaņā ar LAPK 149.5.panta 3.daļu). Savukārt, ja policists, piemēram, noķer šo motociklistu un pa skaļruni liek apturēt motociklu vēlreiz, tad jau ir visas minētās lielās ķibeles. Saskaņā ar LAPK 149.5.panta 4.daļu atbildība ir paredzēta: „Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus ... .” Saskaņā ar CSN 68.punktutu praktiski stādināšanu var veikt tikai divos veidos: „Transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks ... dod norādījumu apturēt transportlīdzekli:
68.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas ... automobiļa vai motocikla ...;
68.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis.” Nav citu apturēšanas veidu! Sarkanu (tikai kolonnu pavadīšanai) vai zilu bākuguņu ieslēgšana nenozīmē, ka jāapstājas! Diemžēl policisti to ne vienmēr zina.
Turpmāk par katru no spriedumiem un video atsevišķi:
Gadījums #1
(Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 13.septembra lēmums lietā Nr.P-129136207/9).Lēmuma 1. lapa
Lēmuma 2. lapa
Lēmuma 3. lapa
Lēmuma 4. lapa
Šajā lietā policija bija sastādījusi protokolu par braukšanu ar ātrumu 135 km/h pa Krasta ielu pie atļautajiem 70 km/h un par bēgšanu no policijas, jo policijas darbinieki esot motociklustu stādinājuši 6-7 reizes. Noskatoties videoierakstu, tiesa atzina, ka motociklists nav izdarījis pārkāpumu – bēgšana. Tieši pretēji – lietā tika konstatēts, ka policijas darbinieki ne tikai nav stādinājuši motociklistu 6-7 reizes, bet nav to darījuši pat 1 reizi! Protams, ka konstatējot šo faktu, abi liecinājušie policista bija acīmredzami satraukti, ka pieķerti tik klajos melos (par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā ir paredzēta kriminālatbildība). Tiesas lēmumu policija ne tikai nepārsūdzēja, bet atcēla arī sākotnēji nepamatoto sodu par ātruma pārsniegšanu, jo videoierakstā skaidri un nepārprotami ir redzams, ka ātrums ir 33 km/h un tāds ātrums kā 135 km/h vispār nefigurē. Ar RP GPP KPP 2007.gada 03.novembra lēmumu Nr.2509 tika izbeigta arī lieta par ātruma pārsniegšanu.
Patiesība noskaidrojās pavisam vienkārši. Kad policijas darbinieks lieto skaļruni, videoierakstā pazūd burti SRN, kuri rāda, ka strādā sirēna. Šajā ierakstā šis uzraksts neizdzisa nevienu reizi, jo skaļrunis netika vispār lietots. Videoierakstā tāpat lieliski var redzēt, ka policisti vispār atradās rīkojuma došanas attālumā tikai dažas sekundes un viņiem pat nebija iespēja dot rīkojumu pa skaļruni 6-7 reizes. Videoierakstā arī redzams, ka motociklistam nav ne jausmas, ka uz Salu tilta uzbrauktuves viņam pietuvojusies ceļu policija un motociklists nekādi nenoreaģē uz policiju (nepagriež galvu, nemaina savu braukšanas stilu u.tml.). Viņam ausīs bija arī aizbāžņi, kuri ir redzami video beigās.
Video ierakstā ir redzams, ka Stalkera rādījums visu laiku mainās un nav pat iespējams noteikt, kurš ātrums pieder kuram no pa Krasta ielas 6 joslām intensīvā satiksmē braucošajiem 6 transportlīdzekļiem. Turklāt visu motocikla atrašanās laiku radara darbības zonā radars rādīja 33 km/h! Tas bija gar Krasta ielu braucošā busiņa ātrums. Šis ieraksts lieliski parāda, ka radars ķer lielāko objektu savā darbības zonā un policisti nekautrējas izfantazēt jebkuru ātrumu.
Gadījums #2
(Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 30.jūlija lēmums lietā Nr.P131056807 pielikumā Nr.2).Lēmuma 1. lapa
Lēmuma 2. lapa
Motociklists šajā lietā brauca ar ātrumu aptuveni 75 km/h (atļautais 70 km/h) pa Bauskas šoseju. Tas ir lieliski redzams videoierakstā. Motociklists tiešām šajā brīdī nepārkāpa ātrumu, jo gaidīja brīvu ceļu ratā braukšanai. Pretimbraucošais policists nolēma bez iemesla apturēt šo motociklistu, bet vienkārši nebija spējīgs to panākt, jo vēlāk tika pārsniegts ātrums. Šajā lietā, līdzīgi kā iepriekšējā, videoierakstā nevienu reizi nepazuda SRN burti, kas arī nozīmē to, ka skaļrunis nevienu reizi netika lietots. Tas arī nebūtu bijis iespējams, jo policijas darbinieks brauca viens pats, a/m bija ar manuālo ātrumkārbu, policijas darbinieks lietoja portatīvo rāciju, lai izsauktu palīdzību, kā arī, mēģinot fokusēt videokameru, izbīdīja to, sabojājot pusi ieraksta („F” burtiņš, kura nozīmi ceļu policijas priekšnieks N.Krapsis nezināja, nozīmē „fokusu”. Policists, cenšoties paņemt tuvplānu, aizbīdīja videokameru uz mežu un pilnībā izjauca „fokusu”). Tātad pie policijas mašīnas braukšanas ātruma līdz pat 150 km/h policijas darbinieks stūrēja, pārslēdza ātrumus, lietoja rāciju un darbojās ar kameru, kas viņam liedza iespēju vēl lietot skaļruni. Tas arī pierāda, ka policists pat nevarēja lietot skaļruņa iekārtu, kas prasītu vēl piekto roku. Videoieraksta beigās ir redzams, kā policists notriec neko nenojaušošo motociklistu.
Video ierakstā ir redzams motociklists. Video tiek pārfilmēts no TV ekrāna tā laika Rīgas ceļu policijas priekšnieka N.Krapša klātbūtnē. Ieraksta 00:17 min es jautāju N.Krapsim uz kuru transportlīdzekli attiecas kurš ātrums. Viņš atbild, ka „neviens jau netaisās šinī intensīvajā plūsmā”, kad visi brauc vienādā ātrumā, spriest kuram kurš ātrums (kaut patiesībā ir redzami tikai daži transportlīdzekļi. Tikai neatbildētas tad ir jautājums ko policija tur vispār dara!? Un ko policija vispār ar tādiem radariem dara uz Krasta ielas, uz Salu tilta, uz Zemitānu tilta, uz Jūrmalas šosejas, kur kustība notiek pa 3 joslām katrā virzienā un ir tiešām intensīva!?) Tajā brīdī pa Bauskas šoseju (kustība 2 joslās katrā virzienā) pretim policijas a/m aizbrauc motocikls. T (target) rāda tajā brīdī 75 km/h pie atļautā 70 km/h (protokolā tika ierakstīts 123 km/h). No ieraksta 04:02 min. ir lieliski redzams, ka radars motociklu praktiski vispār neķer. Apakšējā labajā ekrāna stūrī virs burtiņa T ir burtiņš P (patrol), kurš rāda policijas transportlīdzekļa kustības ātrumu. Šobrīd jau motociklists tiešām pārsniedz ātrumu, bet radars to neuzrāda, neskatoties uz to, ka motocikls atrodas pašā policijas automašīnas priekšā. 04:08 min. T rāda 56 km/h, kas acīmredzami nav motocikla ātrums. Iespējams, ka tas ir pretimbraucošā busiņa ātrums. Tālāk ir redzams, ka busiņam pabraucot garām, radars vispār nefiksē motocikla braukšanas ātrumu. Tas ir vienkārši tāpēc, ka motocikls ir pārāk maziņš un radaram ir grūtības to uztvert.
Gadījums #3
(Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 05.februāra spriedums lietā Nr.1051608/17 pielikumā Nr.3).Spriedums
Pavisam vienkārša lieta. Policisti kā parasti sēdēja krūmos tālu no ceļa un nepaspēja apturēt superbaiku (2008.gada Honda CBR 1000). Motociklists policistiem esot pabraucis garām ar ātrumu 129 km/h – tātad 34,17 m sekundē. Kamēr policists uzkāpa uz moča, iedarbināja to, piebrauca pie ceļa un pārliecinājās par drošu izbraukšanu uz ceļa un uzņēma tos pašus 129 km/h (ar apkrautu enduromoci), paiet kādas 15 sekundes un baiks jau atrodas puskilometra attālumā. Policisti un pirmās instances tiesnese spītīgi negribēja pieņemt, ka zilas bākugunis puskilometru aiz motocikla nenozīmē, ka jāapstājas pat tad, ja to var redzēt.
Gadījums #4
(Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 14.aprīļa spriedums lietā Nr.P131063308 pielikumā Nr.4).Spriedums
Šis arī tradicionāls gadījums. Motociklists brauc no Jūrmalas šosejas uz Rīgas centru gar Spici pa Lielirbes ielu. Parasti tur pagājušovasar bija atļauts 70 km/h, bet reketieri dzeltenajās vestēs bija noslēpušies uz Ventas ielas, jo pēc ceļa remontdarbiem nebija novākta zīme „30”. Motocikla ātrums esot bijis 107 km/h. Tiesa piekrita mūsu argumentiem, ka policisti atkal ir sadzejojuši pasaciņas, jo kamēr viņi ar veco VW Passat vispār tiek līdz ceļam un sāk čuņčināt, motocikls jau sen atrodas ārpus skaļruņa darbība zonas. Mūsu argumentus apliecināja arī no policijas pieprasītā GPS izdruka, kur ir lieliski redzams ar kādu ātrumu policijas a/m seko, ka bākugunis vispār bija ieslēgtas tikai 1 minūti, kas kopumā apstiprināja motociklista sniegtās liecības, ka viņš apstājās aiz tilta uzreiz pēc pirmā rīkojuma, kuru sadzirdēja (taču bērnam skaidrs, ka motociklists būtu aizmucis pilsētas satiksmē, ja viņš to būtu taisījies vispār darīt).
Nobeigumā
No visa iepriekš teiktā ir acīmredzams, ka ceļu policistu zināšanu līmenis un godīgums ir ļoti zemā līmenī (piekritīšu, ka tā tas ir arī ar dažiem motociklistiem. Tikai pēdējie, atšķirībā no policistiem, netēlo varoņus un nesafabricē nepamatotus protokolus, kuru rezultātā cilvēks bez pamata paliek bez tiesībām 3 gadus, atsēž ‘sutkas’ izolatorā, papildina valsts budžetu, samaksā par evakuāciju un maksas stāvvietu LVL 8,00 par diennakti un bonusā vēl uz 5 gadiem 8 punkti!). Turklāt policistiem ir pilnīgi vienalga vai 300 m attālumā moča motora un vēja troksnī ar ķiveri galvā vispār var dzirdēt ko viņi saka. Policistiem vienkārši bieži nepatīk motociklisti, tāpēc viņi LVL 10,00 pārkāpuma vietā uztaisa lielas problēmas ar it kā nevainīgiem meliem, ka stādināja nevis vienu, bet divas reizes. Lai izvairītos no līdzīgām nepatikšanām, svarīgi jau administratīvā pārkāpuma protokolā norādīt, ka protokolam nepiekrītat un pievienot paskaidrojumus ar sīkāku aprakstu kā viss notika.
Ar cieņu, E.Džeriņš
E-pasts: edgars.dzerins@gmail.com
Tel.nr.: +371 29220029