Desmitos no rīta Renāra drona gaisa skrējienu virs miniatūrā brīvdabas muzeja teritorijas pārtrauc darbiniece Aiva, kurai vecais dzirnavnieks satraukti pastāstījis par nezināma lidojoša objekta klātbūtni piemājas dārziņā. Arī zosis sacēlušas troksni, ieraugot iepriekš neredzētu, lielu dunduru aploka tuvumā, tāpēc vecais vīrs, kurš, protams, nekad agrāk līdzīgus skatus neredzējis, uztraucies nepajokam.
Spriežam, kā justos paši, ja vēl tikai dažus gadus atpakaļ mums pie virtuves loga parādītos drons. Ir par ko aizdomāties. Labi, ka vecajam dzirnavniekam ir gadījusies stipra nervu sistēma.
Aiva mums izrāda muzeju un stāsta par vēsturi. Viktoram Ķirpam, tolaik Alūksnes rajona Kalncempju pagasta kolhoza "1.maijs" priekšsēdētājam, radās doma izveidot nelielu piemiņas stūrīti pagasta vēstures apzināšanai un zemnieku, novadnieku, sibīriešu piemiņas saglabāšanai. Tā sāka veidoties Kalncempju novadpētniecības muzejs, kura atklāšana notika 1985.gadā.
Katrā ziņā mototūristiem, velotūristiem un kājāmgājējiem šī ir lieliska vieta, kur pārlaist nakti par trim eiro no cilvēka un ieraudzīt vēl vienu sakārtotu, interesantu vietu Latvijas ziemeļu pierobežā.
Uzņemam kursu Katlešu virzienā Žīguru pagastā, kur paredzēts izpētīt vecās dzirnavas un senkapus. Pa ceļam atklājam skaistu vietu ar nosaukumu Mitra kalns, kuram var piekļūt šķērsojot divas meža upītes.
Katlešu vecās dzirnavas izdodas atrast tikai ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Tās aizaugušajā mežā meklējot, nejauši krūmu biežņā uzduramies pamestam padomju laiku monumentam, kas veltīts nogalināto padomju varas aktīvistu Kaķīšu ģimenei.
Turpat netālu izdodas uziet senkapus, kuri pēc pieejamās informācijas varētu būt 250 gadus veci. Redzams, ka arī šeit, kā daudzās citās Latvijas nomalēs, viesojušies kapeņu okšķeri, kuri neuzskata par vajadzību turēt godā sentēvu pīšļus.
Laiks ir saulains un zemnieki steidz druvā ievākt šogad neizdevušos graudu ražu pagalam slapjās vasaras dēļ.
Netālu no Viļakas ceļš ved garām "Baltā Brieža" trasei, kur Matīsa vadībā izlaižam pāris apļus.
Matīsam nav miera un uz viena no tramplīniem Haskijs tiek pārbaudīts lidojumā. "Veca trase ar lielu vēsturi. Plaša, ar patīkamu reljefu, kas nodrošina lielu ātrumu. Lieli, bet droši lēcieni. Šeit uzvar tas, kam visstiprākās iekšas." tā trasi raksturo Matīss.
Te iegūtas daudzas trofejas, bet svarīgākā laikam 2008. gadā, kad noslēdzošajā posmā tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls MX2 klasē.
Līdz ar rietošās saules stariem iebraucam Egļavas mežniecībā, kur Aldis Pušpurs izveidojis muzeju un laipni mums ierāda naktsmājas.
Nu tādas muzeju naktis mums gadījušās šajā braucienā!
