|
Aivars Freimanis, MCA, |
Aicināti piedalīties visi motobraucēji, lai sasniegtu vēlamo valdības ievērību!
Laiks un vieta:
Otrdiena 1. oktobris, 2013 ar motocikliem plkst. 09.30 Vecrīgā Smilšu ielā pretīm Finanšu ministrijai.
Būtība:
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību katastrofālajai situācijai uz autoceļiem un valdības nevērībai pret finansējumu šai nozarei, otrdien, 1. oktobrī Latvijas motociklistu klubi rīkos parādes braucienu, pavadot finanšu ministru Andri Vilku un viņa ceļu nozarei tukšo budžeta portfeli uz Saeimu.
Kā zināms, 1. oktobrī saskaņā ar likumu finanšu ministrs iesniegs sagatavoto nākamā gada budžeta projektu Saeimā, un tas tiks darīts, simboliski nododot budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai.
„Ikviens motociklists šajā vasarā ir mērojis tūkstošiem un desmitiem tūkstošu kilometru pa Latvijas ceļiem un labi zina, ka tiem nekavējoties nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tā nav taisnība, ka Latvijā ir slikts asfalts – ir ceļi, kas nav remontēti gadus divdesmit - trīsdesmit. Nav jābrīnās, ka tie ir bedraini, jābrīnās, ka uz tiem vispār vēl ir asfalts.. Mēs kā pieredzējuši braucēji arī pa šādiem ceļiem kaut kā izbrauksim, bet, vai pa tiem izbrauks arī ātrā palīdzība, ir liels jautājums. Tāpēc prasīsim izbeigt atrunāties ar naudas trūkumu visam, kas nav „airBaltic” vai „Liepājas Metalurgs”, un ķerties pie brūkošo ceļu remonta," uzskata Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Aivars Freimanis, plašāk pazīstams kā rokeris Frīdis.
Motociklisti uzskata, ka kārtības ieviešanai ceļu būves finansēšanai nepieciešams atkal atjaunot Autoceļu fondu, lai ceļu lietotāju nodokļos samaksāto naudu izbeigtu dalīt citām, valdības vairāk mīlētām jomām.
Papildu informācija:
Aivars Freimanis (Frīdis)
Tel.29213448
PAPILDINĀJUMS:
Ko MCA un motociklisti otrdien 1.oktobrī prasīs?
Finanšu ministrs mēdz žēloties ne tikai par to, cik viņam maza alga, pa laikam arī par to, ka ministriju un to pārstāvēto nozaru finanšu pieprasījumi, veidojot 2013. gada budžetu, esot neiedomājami lieli. Par spīti starptautiski atzītajam Latvijas veiksmes stāstam, naudas esot par maz un visiem neiznākot.
Nevar noliegt, ka naudas valsts kasē vienmēr būs mazāk, nekā gribētos.
Budžeta sagatavošanas laikā prioritātes tika mainītas kā spēlētāji hokejā. Diemžēl attīstībai gan nauda sanāks retajam.
Vismaz ceļu remontiem naudas ir tik, lai nākamajā pavasarī visi no jauna varētu brīnīties, ka asfaltā, kas bieži vien nav kopts gadus desmit – divdesmit, atkal parādījušās bedres.
Problēma ir dziļāka, jo valdībai nav vēlmes ceļu finansēšanas modeli padarīt ilgtspējīgu un prognozējamu. Finanšu ministrija un valdība apzināti vēlas situāciju, lai gadu no gada tām būtu ekskluzīvas tiesības lemt – tam došu, tam došu, bet tas lai pats meklē naudu.
Nesen tika izstrādāts, plaši apspriests un Saeimā pieņemts Nacionālais attīstības plāns(NAP), kurš paredz īstenot „ekonomisko izrāvienu” (kas nav iespējams bez labiem, sakārtotiem ceļiem). Ir skaidrs, ka finansējumam bija jābūt pakārtotam šī mērķa sasniegšanai. Valdība arī uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot programmu ceļu būves un uzturēšanas finansēšanai.
Ministrija to arī izstrādāja, taču rosīšanās ir bijusi bezjēdzīga, - naudas summa, kas reāli nepieciešama šim mērķim, laikam šķita tik liela, ka autori piemirsa par finansējumu apmēram pusei valsts ceļu. Vēl tagad tā arī nav zināms, ko ar tiem plāno darīt – remontēt (bet tad – par kādu naudu?), pa kluso likvidēt vai atstāt dabas spēku varā – brauks, kamēr varēs, bet pēc tam jau redzēs. Valdība Satiksmes ministrijas izstrādāto dokumentu pieņēma zināšanai, naudu programmas īstenošanai neparedzot.
24. septembra Ministru kabineta sēdē tika pārvilkts krusts vienam no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas nepieciešams, lai nodrošinātu stabilu un paredzamu finansējumu nākotnē. Proti, pēc Finanšu ministrijas spiediena valdība atteicās ierobežot autobraucēju akcīzes nodoklī un transportlīdzekļu nodevā samaksātās naudas pārdali citām vajadzībām, saglabājot Autoceļu likumā pirms desmit gadiem izdomāto formulu.
Šī formula, no vienas puses, paredz 80 procentus iekasēto nodokļu novirzīt ceļu nozarei, bet, no otras puses, piebilst: "Ja budžeta likumā nav noteikts citādi." Un likumā vienmēr tiek noteikts citādi, jo FM, katru gadu to izstrādājot, pamanās šos 80 procentus nepiešķirt!
Autobraucējiem, motociklistiem tas ir signāls, ka jāsāk krāt naudu mašīnas ritošās daļas remontiem.
Neviens tā arī nav spējis paskaidrot, kāpēc ir tāda pretestība Autoceļu fonda, kurā līdz pat 2003. gadam nonāca akcīzes nodoklis un transportlīdzekļu nodeva, darbības reālai atjaunošanai. Vai tiešām trūkst spēka atzīties, ka tā likvidēšana bija kļūdains un nekompetents lēmums?
MCA un Latvijas motociklistu prasība valdībai pieņemt ilgtermiņa lēmumus attiecībā uz proporcionālu nodokļu iekasēšanu un izlietojumu:
1. Ja maksājam neproporcionāli augstu un prettiesiski noteiktu transporta nodevu motociklam, tad šai naudai jānokļūst ceļa seguma saglabāšanai un izveidei.
2. Degvielas akcīzes iekasēto naudu novirzīt ne mazāk kā 75 % apmērā ceļa infrastruktūras izveidei un uzturēšanai, kā tas ir pārējās Baltijas valstīs.
3. Iekļaut transporta nodevas maksājumu degvielas cenā. Kas brauc un cik brauc, tas maksā. Tad arī pēc 1.janvāra, kad viss būs eiro, redzēsim patieso ainu degvielas cenu politikā, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas degvielas mazumcenām.
Latvijas motosabiedrības un motoklubu vārdā MCA prezidents ,MC VBO prezidents Aivars Freimanis