8. Nestabilais pārbrauktuves segums. Braucot caur rūpniecisko rajonu vai arī ostas tuvumā, jums bieži nākas šķērsot daudzās dzelzceļa pārbrauktuves, kuras parasti ir šādās vietās. Sliedes šķērsojat uzmanīgi, izvēloties piemērotu braukšanas ātrumu, kā arī cenšaties šķērsot tās taisnā leņķī.
Tuvojoties nākamajai pārbrauktuvei, jūs redzat, ka pārbrauktuvei no pretējās puses tuvojas kravas automašīna ar piekabi. Izvērtējot braukšanas ātrumu, jūs seciniet, ka pārbrauktuvi jūs abi šķērsosiet vienlaicīgi. Ja pie pašas pārbrauktuves jūs uz brīdi saminstinieties un nedaudz samaziniet ātrumu.
Šo pārbrauktuvi kravas auto sasniedz pirmais, un braucot pāri šķērskokiem, no kuriem ir izveidots pārbrauktuves klājums, ar savu svaru vienu no dēļiem paceļ augšā par kādiem 30cm. Pārbraucot, dēlis nokrīt atpakaļ savā iepriekšējā vietā.
Tas notiek dažus metrus pirms jūsu priekšējā riteņa. Jau nākamajā mirklī jūs esiet pāri kustīgajam dēlim, un atviegloti uzelpojot atstājiet to aiz muguras. Savukārt kravas auto turpina to kustināt, uzbraucot tam ar katru no saviem riteņiem.
Iespējams, ka šādu scenāriju paredzēja jūsu intuīcija, kas neapzināti lika nedaudz samazināt ātrumu pirms pārbrauktuves. Iespējams, ka jums vienkārši paveicās, jo šajā situācijā nepaspējāt pat nobīties. Jūs noteikti negaidījāt briesmas izaugam tieši no ceļa klājuma. Der atcerēties, ka šķērsojot pārbrauktuves, īpaši tādas, kas nav remontētas pēdējos 20 gadus, to klājums var būt nestabils. Tie var būt „lēkājoši” dēļi, kā arī kustīgas betona plāksnes.
9. Stirnas, aļņi un citi dzīvnieki.
Šorīt braucienu jūs esiet uzsākuši agrāk no rīta, lai savlaicīgi izbrauktu ārā no pilsētas un pa ceļam sagaidītu saules lēktu. Laiks vēl ir vēss, ne vairāk kā 5 grādi, tāpēc silti saģērbies, jūs diezgan prātīgi brauciet ārpilsētas līkumus, apzinoties, ka riepas nesilst un mitrs vēss asfalts var būt slidens. Kāda no ceļa posmiem ir uzstādīta zīme, ka uz ceļa var parādīties dzīvnieki – šo zīmi jūs droši ignorējiet, zinot, ka Latvijā ceļa zīmes reizēm ir pretrunā braukšanas apstākļiem.
Lai arī ir vēss, tomēr taisnēs ir patīkami „atvilkt”, ko mierīgi var arī darīt, tāpēc, ka satiksme nav intensīva.
Pēc kārtīga ieskrējiena, tuvojoties vienam no līkumiem, ar acs kaktiņu (jeb perifēro redzi) pamanāt kustību ceļmalas grāvī. Iespējams, ka šo dzīvnieku jūs varētu pamanīt savlaicīgāk, bet tas pavasarī ir tā nomaskējies, ka atšķirt no apkārtējā fona ir problemātiski. Brūna stirna, varbūt alnis, uz brūnas pērnās zāles fona. „Neredzamais” dzīvnieks mirkli uzkavējas ceļmalas grāvī un tad metas uz ceļa jums priekšā. Dzīvnieks nedaudz paskrien jums pa priekšu, tad metas uz citu sānu, jūs cenšaties izvairīties, ekstrēmi bremzējiet, sabloķējiet riteņus un... tad jau slīdat pa asfaltu kopā ar motociklu. Ceļmalas grāvī apstājaties gan jūs, gan motocikls. Negantais dzīvnieks ir kaut kur prom, bet jūsu meklējat „makGaivera” līmlentu, lai nostiprinātu atlūzušās motocikla detaļas, un atgrieztos mājās.
Pamanot brīdinošu zīmi, drošāk ir rēķināties, ka dzīvnieku klātbūtne uz ceļa ir iespējama. Aļņu uzvedība parasti ir tāda kā aprakstīts – tie izlec uz ceļa, kad esat tam gandrīz blakus. Pamanot ceļa malā dzīvnieku, noteikti samaziniet ātrumu, jeb pat bremzējiet, īpaši, ja dzīvnieks skatās uz ceļa pusi. Jebkurā brīdī tas var nolemt izskriet uz ceļa.