Sveiki vīri, kārtējais mans piedzīvojums.....
Viss sākās 13.03. piektdienā. Izrādās, ka turpat Līvānu pilsētas terirtōrijā, vietā kur nākotnē būs slēpošanas trase pašlaik ir superīga vieta kur ar moci pavingrot.
Pēc darba nolēmu pamācīties pa smiltīm un nelieliem dubļiem braukt. Vakars man beidzās nudien jautri. Nobraucis kādus pāris līkumus - nepaskatoties, kas mani sagaida nākošajos pārdesmit metros, iepēros slapjā un slidenajā melnzemē un norakos sānis. Turpmākos ~ 50 metrus šķērsoju kādu pusstundu, krītot, ceļot un atkal blakus skrienot noliekoties gar zemi - nopēros tik stipri ka man pat tel. izrubījās - kaut kas nav OK ar to aparātu, tāpēc bilžu no tā "jaukā" pasākuma nav... Mitas E07 piesitās pilnas ar lipīgo melnzemi un slīgēja kā sliki.. un priekšējais ritenis ik pa 5 metri bija pilns ar zemēm un nobloķējās.
Bet svētdien ar jauniem spēkiem un svaigu galvu jau izdevās labāk, kaut arī tajos dubļos iekšā vairs nelīdu. Mēģināju 2 robā palikt lai visu laiku vilkme būtu, bet lai brauktu ar 2 robu nepieciešama lielāka aizmugurējā zvaigzne - tagad man stāv stock - 16/47, tāpēc nācās vīlēt ar 1 mo robu.
Priekš sevis esmu izdarījis šadus secinājumus:
1. Stūre ir jāpaceļ augstāk un jānomaina - šī jau locīta - par cik jāpaceļ nezinu - tagad man stock stāv.
2. Aizmugurējo kase kasti jāņem nost - traucē!!!
3. Ja sanāk melnzemē ielīst - gumijas kāpšļi neder - pāris reizes noslīdēju nost - dabūju trūkties.
4. Fizuhu vajag trenēt - it neesmu nekāds vājais, arī fiziskās slodzes pietiek, bet tas smagums ko jācilā dara savu.
5. Jā, jumpi sanāca pāris reizes normāli, bet pāris reizes arī priekšējo dakšu sadzinu līdz galam kad kontrkustībā ar priekšu paugurā ielidoju.... Žēl moča.
Paldies, ka iedrošinājāt, paldies, ka izaicinājāt.