Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Copart - personīgā pieredze, no lūžņa līdz motociklam | |
| Pievienota: 09. Jul 2013, 13:58 Atjaunota: 11. Jul 2013, 10:04 | Citas galerijas no lietotāja ansizzz |
Copartā par moča tehnisko stāvokli nebija melots, tomēr daudz kas bija palicis noklusēts.
Pēc nogādāšanas mājās, vismaz stundu vai pusotru pīpējot staigāju riņķī, pētīdams un pierakstīdams visu, kas ir reāli beigts, salauzts, nolauzts, aizlauzts, un kas trūkst.
Saraksts ar vajadzīgajām lietām nebija garš, bet arī par īsu to nosaukt grūti (Aizdedzes mehānisms, bākas korķis, sēdekļa slēdzene, stūre, ručkas, dakšas blīvslēgi un putekļu gumijas, spoguļi, priekšējais dubļu sargs, būra kronšteins utt., utjpr.) Daudz ko izdevās par saprātīgām naudām dabūt ebayā, kko KSM, un šo to Motolandā, kko dārzciema ielas Yamahā.
Mocis bija ilgi stāvējis, ar izvarotu aizdedzes mehānismu, uzlauztu bāku, bez atslēgām. Sēdekļa slēdzenes mehānismu nācās uzlauzt pašam, kā saka "sila jeskj uma njinada" konstatēju, ka ar saudzīgām darbībām to neuzlauzt. Pamatīgi apgrauzts, apdauzīts, mazliet guldīts vai šķilts, ar nolauztu asti un pulkstenī ar 18k jūdzēm. Pērkot gan noskrējiens nebija zināms, sačakarētās aizdedzes mehānisma dēļ.
Pirmais sarežģītais darbs bija to dabūt tīru, izskatijās, ka švammi un ūdeni tas nav redzējis nemaz, ķēde noaugusi tā ka ar skrūvgriezi eļļu kasiju, pakaļējais disks noaudzis ar ķēdes eļļu tā ka varēja naturāli ziest uz maizes, bet tādā sastāvā ka benzīns nespēja to izsķīdināt, paziņas servisā ieteica pamēģināt kkādu auto dzinēju mazgāšanas ķīmiju, kas vairākkārtīgi ejot pāri atklāja, ka ķēdes eļļa un nenormālā netīrumu kārta tos visai veiksmīgi iekonservējusi, diskus nav nepieciešams smilšot un krāsot pa jaunu. Fantastiska bija iepriekšējā īpašnieka attapība vienu no plastmasām nokrāsot ar kautkādu ūdenī sķīstošu krāsu, izrādijās ka viena no plastmasas detaļām kurai jābūt melnai bija īstenībā zila.
Izārdot aizdedzi bija cerība to dabūt dziesmā, tomēr kādu laku čakarējoties atmetu ar roku, pārbaudot aķi, izrādijās pilnīgi sauss, tas tika uzlādēts, pienāca no ebay sūtijums ar aizdedzes mehānismu un tika visai veiksmīgi pierūcināts. Līdz tam bija paspēts samainīt eļļas.
Šim braucamajam skrūves bija vieglāk nofleksēt, kā atskrūvēt, angļu sāls, vai tas ko viņi tur bārsta uz ceļiem bija savu nedarbu paveicis teicami, visas skrūves vai nu ieēdušās, ka bez karsēšanas neatskrūvēt, vai arī nopuvušas un skrūvējot lūza nost.
Lēnām sāka pienākt pasūtītās daļas, pa vakariem varēja sākt rosīties, pirmo reizi dzinēja dziesmu izdevās dzirdēt pēc nepilna mēneša, kad mocis tika ieparkots manā garažā. Izskatijās ka ir problēmas ar aizdedzi, jo lāgā negribēja lekt, starteris griež, dzinējs nelec, ar garāku griezšanu pielec. Šajā laikā atklājās, ka drapaks nav gluži dzimis anglis, bet gan amerikānis, kā "California edition". Ar motoru viss izskatijās labi, bet kā izrādās tikai pirmajā acu un ausu uzmetienā. Pēc pusotra mēneša biju ticis tik tālu, ka varēju doties uz reģistrāciju, un skati. Skati protams neizgāju, biju aizmirsis noskrūvēt angļu sakarinātos atstarotājus sānos, un nepatika armētās bremžu šļunckas, valcējums bija neatbilstošs, vēl šādi tādi sīkumi.
Pirmajā nedēļā braucot izbeidzās aķis, kā par nelaimi tas notika uz Vanšu tilta. Pārbaudot vēlāk aķi atklājās, ka spriegumu vairs vispār neņem pretī, tika iegādāts jauns, atrisinājās problēma ar moča pielaišanu. Startera griezšanai "španungs" ar veco aķīti pietika, bet dzirkstelei nē. Tā nekur tālu nebraucot noripināju dažus tūkstošus, bija pienācis rudens. Tika manīti dzesēšanas šķidruma zudumi un baltas atgāzes, šīs problēmas risināšanā palīdzēja Naits, respektīvi, visu to mērneno vājprātu uzņēmās viņš. Samianītas blīves, saslīpēti vārsti, nomainītas vārstu šaibas, stūres gultņi, priekšējā riteņa gultņi, vēlreiz pārjaukta dakša noteikti tagad kko esmu jau piemirsis no darītajiem darbiem un nedarbiem.
Pa ziemu radās doma apgūt plastmasu līmēšanas tehnoloģiju, kā arī saprast kapēc to sagatavošana krāsošanai izmaksā tik dārgi. Plastmasas salīmētas trūkstošie stūru gabali vairāk vai mazāk piedzīti, tad tika saslīpētas, nospahtelētas un atkal saslīpētas un nogruntētas, kārtējais fail, svaigi nogruntētais būris nejauši tika nosviests zemē un līmējums saplaisāja, viss process no jauna. Vēlviens "fail" nepareizā attiecībā gruntskrāsa uzmeta pamatīgu apelsīnu un tā izslīpēšana vedās lēnām, un brīžiem galvā zagās doma: "nospļauties, piezvanīt uz Yamahu un pasūtīt jaunas plastmasas" raksturs gan to neļāva.
Galu galā saslīpētu atdevu cilvēkam, kas no krāsošanas saprot stipri vairāk par mani, piekam beigās pārliecinādams, ja krāso, tad krāso un pie viena nomaina garlaicīgo necilo pelēko krāsojumu uz citu. Tika izvēlētas neitrālas krāsas, zila un melna.
Pēc dažām dienām nāca gatavas sakrāsotās detaļas, drudžaini viss tika skruvēts kopā, jo ar šo braucamo tika plānots doties šīs vasaras ceļojumā. Viss saskrūvēts glīti un pašam likās, ka izskatās nejēgā feini, iestājās pacilāta sajūta, ka kkas ir izdarīts un rezultāts ir acīmredzams.
Prieki tomēr bija visai īsi, pirmais izbrauciens un konstatēta eļļas tecēšana un problēmas ar pirmo robu, iestājās neliela panika, pēc nedēļas jādodas ceļā. Konsultācija ar lietotāju Naits un viņa "vēsais Angļu miers" kkā atsēdināja, ka viss ir tā kā tam jābūt, zibenīgi tika noravētas plastmasas un viss pārējais, kas traucēja tikt klāt vārstu vākam, sapētot konstatēts, ka vārstu vāka blīve nav gluži iesēdusies vietā un pirmais sveču kanāls pildās ar motoreļļu, noņemts vārstu vāks, blīve ieriktēta vietā, sabaudīts sajūgs, un sajūga atsperes, konstatēts, ka vaina ir trosēs, viss saskrūvēts atkal kopā un lieta darīta
Tā tas viss izskatās tagad kopā atkal vienā gabalā rūcošs un braucošs.
Ja kāds jautās vai bija vērts tā ņemties un ieguldīties. Viennozīmīgi bija, iegūti jauni draugi un paziņas, jauni kontakti. Kā arī apziņa, ka motociklam dodot vēl iespēju atrasties ielās esmu to paglābis no tolmeta preses.
Dažas dienas atpakaļ atzīmēta 40k jubileja, uzskatīšu ka kkādu briedumu tas ir sasniedzis
Par izmaksām, tās lai nu paliek kādas būdamas, pie vienas konkrētas summas pārstāju rēķināt līdz, jo tās stipri sāka bojāt garstāvokli.
Pēc visas šīs epopejas pārbaudīts tas, sniedza neaprakstāmu prieku un gandarijumu izbraucot divas nedēļas pa skandināviju un aizvedot mani līdz Nordkapp, par ko varbūt kādā citā galerijā!
Paldies:
-Zigmundam par palīdzību lūžņa iegādē un atgādāšanai līdz mūsu republikai.
-Milzīgs paldies Naitam par attieksmi,ieguldīto laiku un darbu, padomu, konsultācijām, un uzmundrinājumu brīžos, kad rokas nolaidās atklājot kārtējo bēdu. Bez viņa palīdzības braucamais dienas gaismu, ja vispār būtu šogad ieraudzījis, tad noteikti pavisam necils un tehniski vājprātīgā stāvoklī.
-Leo no Motoland, par attieksmi, ziemas parkingu, un saprātīgajām cenām detaļām.
-KSM puišiem par detaļām.
-Mežamārim par motora bloka nolauzto skrūvju urbšanu, un atjaunošanu.
-A-moto par pulverošanu un krāsošanu.
-Ģirtam par krāsošanu, un pārliecināšanu krāsojuma izvēlē.
-Z-serviss čaļiem par konsultācijām un iespēju pie viņiem ziemas spalgajā salā siltumā saslīpēt un nogruntēt plastmasas.
- Joshua par vairākkārtīgu šī drapaka transportēšanu reizēs, kad pats tas nebija spējīgs kustēties.
Iespējams kāds, kas bijis iesaistīts ir palicis nepieminēts, ceru neņemsiet ļaunā.
P.S. No tehnikas saprotu tikpat daudz kā cūka no aviācijas, nav bērnībā bijusi iespēja, skrūvēt neko vairāk kā velosipēdu.
P.P.S Piedodiet, sanāca garāk nekā plānots, lai arī pieļauju, ka ko esmu jau piemirsis.